Benedikts XVI: Krusts – Dieva mīlestības un cerības zīme
Ar savu krustu Jēzus atpestīja pasauli. Ar savu nāvi un augšāmcelšanos Kristus atvēra
mums debesu valstības durvis – atgādināja pāvests Euharistijas svinību laikā. Homīlijas
galvenā tēma bija Kristus krusta realitāte. Liturģiskās lūgšanas notika grieķu, latīņu
un angļu valodā. Svētajā Misē piedalījās Jeruzalemes latīņu rita patriarhs un Svētās
Zemes kustodijs. Kipra bija svētā Pāvila misionāro ceļojumu pirmais etaps. „Ejot Tautu
apustuļa pēdās, esmu ieradies jūsu vidū”, sacīja Benedikts XVI. „Esmu ieradies, lai
stiprinātu jūs kristīgajā ticībā un sludinātu Evaņģēliju, kas atnesa pasaulei dzīvību
un cerību”. Krusts ir Dieva mīlestības uzvaras zīme – pasvītroja pāvests. „Daudzi
gribētu uzdot jautājumu, kāpēc mēs, kristieši, godinām moku rīku – ciešanu, sakāves
un neveiksmes zīmi? Taisnība, ka krusts to visu izsaka”, sacīja Svētais tēvs. „Tā
kā Kristus tika pacelts pie krusta mūsu pestīšanas dēļ, tad krusts ir arī Dieva mīlestības
galīgās uzvaras pār visu pasaules ļaunumu zīme”.
Benedikts XVI pasvītroja,
ka cilvēks nevar pats sevi atpestīt no sava grēka sekām. Viņš nevar sevi izglābt no
nāves. Vienīgi Dievs spēj viņu atbrīvot no fiziskās un morālās verdzības. Dievs tik
ļoti mīlēja pasauli, ka sūtīja savu vienīgo Dēlu, lai pasauli nevis tiesātu, bet lai
glābtu. Krusta koks kļuva par mūsu atpestīšanas rīku. Ciešanas un nāve, kas ir grēka
sekas, pārvērtās par līdzekļiem, ar ko grēks tika uzveikts. Ļaunuma varu Kristus uzveica
ar mīlestības spēku. Krusts kļuva par cerības simbolu visiem cietējiem, nabadzīgajiem
un vardarbības upuriem – atgādināja pāvests. Tāpēc pasaulei ir vajadzīgs krusts.
„Krusts nav tikai privāts dievbijības simbols. Tas nav tikai kādas īpašas
sabiedrības grupas atšķirības zīme. Krusta dziļākajai nozīmei nav nekāda sakara ar
uzspiešanu ar spēku no kāda „credo” vai kādas filozofijas puses. Krusts runā par cerību.
Tas runā par mīlestību. Runā par atbrīvošanu no apspiestības, kas tiek panākta bez
vardarbības”. Pāvests atgādināja, ka pasaule bez krusta būtu pasaule bez cerības.
Tā būtu pasaule, kurā nekontrolējami valdītu brutalitāte un tiktu izmantoti vājākie.
Vienīgi krusts pieliek punktu vardarbībai un ikvienam ļaunumam. Neviena laicīgā vara
ar saviem spēkiem vien nav spējīga uzveikt netaisnību. Vajadzīga Dieva mīlestība,
kas vienīgā spēj visu pārveidot. Godinot krustu, mēs svinam Dieva mīlestības uzvaru
pār grēku un nāvi. „Dārgie brāļi priesteri, reliģisko ordeņu locekļi un katehēti,
mums ir uzticēts krusta vēstījums, lai dāvātu pasaulei cerību”, uzsvēra Benedikts
XVI. Neraugoties uz cilvēcisko vājumu, Dievs mūs ir izvēlējis būt par patiesības vēstnešiem.
Pasaulei ir nepieciešama pestīšanas patiesība.
Priesterības gada ietvarā Svētais
tēvs mudināja priesterus vienmēr sekot Kristum un atdarināt savā dzīvē Viņa nesavtīgo
mīlestību. Tuvo Austrumu reģionā kristieši ir mazākumā, un nereti tie tiek vajāti.
Daudzas ģimenes dodas emigrācijā. Arī priesteri piedzīvo kārdinājumu pamest šo reģionu.
Taču priesteris, kristīgā kopiena vai draudze, kas paliek stipra un turpina liecināt
par Kristu, ir spoža cerības zīme ne tikai pārējiem kristiešiem, bet visiem apgabala
iedzīvotājiem – atgādināja pāvests. Ar savu klātbūtni tie izplata miera Evaņģēliju,
parāda Labā Gana rūpes par savu ganāmpulku un apliecina, ka Baznīca nelokāmi turpina
iet dialoga un izlīgšanas ceļu.
Pēc liturģiskās ceremonijas, kas notika Svētā
Krusta baznīcā, Benedikts XVI atgriezās apustuliskajā nunciatūrā. Svētdienas rītā
Nikosijas sporta hallē paredzētas Euharistijas svinības, kuru laikā pāvests nodos
bīskapiem gaidāmās Tuvo Austrumu Bīskapu Sinodes darba dokumentu Instrumentum Laboris.
Vizītes Kiprā pēdējās dienas pēcpusdienā Benedikts XVI apmeklēs Žēlastības Dievmātei
veltīto maronītu rita katedrāli Nikosijā. Izlidošana uz Romu paredzēta no 50 km attālās
Larnakas starptautiskās lidostas.