Pāvests aicina izbeigt vardarbību Gazas joslā. Pārdomas par sv. Akvīnas Tomu

„Vardarbība neatrisina problēmas, tieši pretēji, tā vairo dramatiskas sekas un izraisa tālāku vardarbību”, sacīja Benedikts XVI trešdienas vispārējās audiences laikā. Sakarā ar Gazas joslas tuvumā 31. maijā notikušo traģēdiju, pāvests vērsās pie visas sabiedrības ar speciālu aicinājumu meklēt taisnīgus un mierīgus konflikta risinājumus. Katehēzes mācībā, viduslaiku kristīgajai kultūrai veltītās rubrikas ietvarā, viņš runāja par izcilo teologu sv. Akvīnas Tomu. Uz tikšanos ar Benediktu XVI Svētā Pētera laukumā bija sapulcējušies vairāk nekā 30 tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm. Balstoties uz ievērojamā Baznīcas doktora mācību, pāvests atgādināja, ka starp ticību un prātu pastāv brīnišķīga harmonija. Savukārt mīlestība ir nekas cits kā cilvēka draudzība ar Dievu un cilvēkiem.

Savas spožās mācības un svētās dzīves dēļ Akvīnas Toms tiek dēvēts par Doctor Angelicus. Viņš dzimis ap 1225. gadu dižciltīgu vecāku ģimenē Itālijas pilsētā Rokkasekā, kas atrodas netālu no slavenās Monte Kassino abatijas. Agrā bērnībā tika nodots audzināšanā šajā klosterī. Vēlāk nosūtīts mācīties uz Neapoles Universitāti. Tur viņš pirmo reizi saskārās ar Aristoteļa mācību un sajuta aicinājumu uz klosterdzīvi. Neraugoties uz ģimenes spraigo pretestību, agrā jaunībā Toms iestājās dominikāņu ordenī. Pāvests paskaidroja, ka minētā apgabala kultūru gadsimtu gaitā bija iespaidojušas visdažādākās tautas – grieķi, romieši, langobardi un normāņi. Mūsdienu vārdiem runājot, klosteri un ordeņi bija kļuvuši par multikulturālu vidi. Tie sniedza milzīgu ieguldījumu zināšanu izplatīšanā. Tāpēc nav brīnums, ka arī Toms, būdams vēl ļoti jauns, iepazinās gan ar Baznīcas tēvu darbiem, gan seno laiku filozofu, piemēram, Aristoteļa mācību.

Benedikts XVI stāstīja, ka dominikāņu ordenis Tomu nosūtīja studēt uz Parīzi tā laika slavenākajā universitātē. Tur jaunais zinātnieks iepazinās ar sv. Albertu Lielo, kurš kļuva par viņa skolotāju un draugu. Pētot Aristoteļa darbus, Toms atklāja, ka starp prātu un kristīgo ticību pastāv dabiska saistība. Turpmākos gadus viņš strādāja par teoloģijas pasniedzēju Parīzē, Ķelnē, Romā un Neapolē. Ievērojamākais no viņa darbiem ir Summa Theologiae. Toms sarakstījis arī liturģiskus tekstus Vissvētākā Sakramenta svētkiem. Himnās atspoguļojas viņa dziļā ticība uz Euharistijā klātesošo Kungu un lielā teoloģiskā gudrība. Dzīves beigās viņš saprata, ka viss, ko ir uzrakstījis, salīdzinājumā ar dievišķās patiesības lielumu un skaistumu, ir tikai „pelavas”. Kādas lūgšanas laikā viņš izdzirdēja balsi no Krustā sistā Pestītāja: „Tom, tu labi runāji par mani. Kādu atmaksu par to gribi?” Uz to Toms atbildēja: „Kungs, neko citu kā vien Tevi”. Benedikts XVI pasvītroja, ka svētā vārdi ir paraugs mums visiem. Akvīnas Toms bija dedzīgs apustulis un pazemīgs teologs. Nomira 1274. gadā Fossanovas abatijā. Pāvests norādīja, ka turpmāko katehēžu laikā viņš pievērsīsies šī izcilā teologa mācībai.

Svētais tēvs mudināja ticīgos lūgties par viņa apustulisko ceļojumu uz Kipras Republiku, kas sāksies 4. jūnijā, un visiem Tuvo Austrumu kristiešiem. Angļu valodā pāvests sveica šajās dienās Skotijā notiekošās sanāksmes dalībniekus, kuri pulcējušies, lai atzīmētu Pasaules Misiju konferences 100. gadadienu. 1910. gadā Edinburgā notikusī konference iezīmēja mūsdienu ekumeniskās kustības pirmsākumus. Poļu valodā Benedikts XVI atgādināja, ka jūnija mēnesis veltīts Vissvētākās Jēzus Sirds godināšanai. Šajos svētkos noslēgsies Priesterības gads. Pāvests aicināja visus ticīgos vienmēr lūgties par saviem priesteriem.

Vispārējās audiences noslēgumā Benedikts XVI vērsās pie visas pasaules vadītājiem ar īpašu aicinājumu. Sakarā ar Izraēlas armijas uzbrukumu humānās palīdzības kuģim, kam vajadzēja nonākt Gazā, Svētais tēvs izteica savu līdzjūtību incidentā cietušajiem un stingri pieprasīja pārtraukt vardarbību. “Vēlreiz ar satriektu sirdi atkārtoju, ka vardarbība neatrisina konfliktus, tieši pretēji, tā vairo dramatiskas sekas un izraisa tālāku vardarbību. Aicinu visus, kuru rokās ir politiskā atbildība, vietējā vai starptautiskā līmenī, nemitīgi meklēt taisnīgus risinājumus ar dialoga palīdzību, lai nodrošinātu reģiona iedzīvotājiem labākus dzīves apstākļus saskaņā un mierā”, sacīja Benedikts XVI.

Svētā Pētera laukumā klātesošos svētceļniekus pāvests aicināja vienoties lūgšanā par traģēdijas upuriem, viņu ģimenes locekļiem un visiem, kuri cieš. „Lai Kungs atbalsta to centienus, kuri nenogurstoši darbojas izlīgšanas un miera labā”, sacīja Svētais tēvs. Uzrunas beigās atgādināja, ka Corpus Domini jeb Kristus Vissvētās Miesas un Asiņu svētkos, 3. jūnija vakarā, Svētā Jāņa Laterāna bazilikas laukumā viņš svinēs Euharistiju, pēc kuras sekos tradicionālā procesija uz Svētās Marijas Madžores baziliku. Pāvests aicināja visus Romā dzīvojošos ticīgos piedalīsies šajās skaistajās liturģijas svinībās, lai publiski apliecinātu savu ticību Kristum, kurš ir reāli klātesošs Vissvētajā Sakramentā.

Pēc audiences Benedikts XVI pasvētīja Pija XII bronzā veidotu krūšutēlu, tādā veidā atklājot savam priekšgājējam veltīto piemiņas dienu pasākumus. Skulptora Renato Palellas mākslas darbs tiks novietots Santa Marinellas sanktuārija dārzā, kas veltīts pāvestam Pijam XII un „Pasaules taisnīgajiem”. Minētā pilsētiņa, kas atrodas Vidusjūras krastā, nepilnus simts kilometrus no Romas, ir cieši saistīta ar pāvesta Pija XII bērnību.

J. Evertovskis / VR