Roma: itāļu mistiķes beatifikācija

Svētdien 30. maijā Marijas Lielākajā bazilikā (Santa Maria Maggiore) Romā notika itāļu mistiķes māsas Marijas Pierinas De Miheli beatifikācijas svinības. Pāvesta Benedikta XVI vārdā tās vadīja Kanonizācijas lietu kongregācijas prefekts, arhibīskaps Andželo Amato, kuru aicinājām pastāstīt par jaunās svētīgās dzīves gājumu.

Kard. Amato: Māte Pierina, Buenosairesas Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas māsu kongregācijas locekle, dzimusi 1890. gada 11. septembrī Milānā, un mirusi 1945. gada 26. jūlijā Čentonārā. Dzīvoja dievbījīgā ģimenē, kas bija autentiska mājas baznīca. Džuseppina – tāds bija viņas kristītais vārds – ģimenē bija jaunākā no trīs māsām, kuras veltīja savu dzīvi Dievam. Viņām bija arī brālis, kurš kļuva par priesteri Milānas diecēzē. Neraugoties uz vienkāršību un dievbījību, kāda valdīja ģimenē, Džuseppina bija neatkarīga un brīva, teiktu, moderna meitene. 19 gadu vecumā, piedaloties savas vecākās māsas ieģērbšanas svinībās, viņa sajuta savā sirdī Kunga aicinājumu uz klosterdzīvi. Taču tūlīt atmeta šādu domu, pretojās tai, pat uzsāka speciālu novennu, lai kaut kādā veidā „pazaudētu aicinājumu”.

- Vai tas nozīmēja, ka viņa pazaudēja ticību?

Kard. Amato: Nē, nekādā gadījumā. Viņa mīlēja Jēzu ar visu savu sirdi, taču gribēja būt brīva un neatkarīga. Tomēr beigās uzvarēja Kunga aicinājums.

- Kādas ir viņas svētuma raksturīgākās iezīmes?

Kard. Amato: Vispirmāmkārtām tā ir mariāniskā dievbījība. Piederot kongregācijai, kas tiek saukta par Bezvainīgās meitām, mīlestība pret Jaunavu Mariju bija viņas garīgās dzīves pamats un centrs. No tās izrietēja arī lielā mīlestība pret Jēzu. Vissvētākās Jaunavas Marijas uzdevums ir vest ticīgos pie Kristus. Kāds notikums, kas iezīmēja viņas turpmāko dzīvi, norisinājās 1902. gada Lielajā piektdienā, Krusta pagodināšanas brīdī. Svētā Pētera baznīciņā divpadsmitgadīgā Džuseppina izdzirdēja vārdus: „Vai neviens ar mīlestību nenoskūpstīs manu Vaigu, lai izdzēstu Jūdasa skūpstu?” Garā saviļnotā meitene noskūpstīja Kristus Vaigu un maigi apskāva Krustu. No tās dienas pirmais skūpsts vienmēr tika veltīts Krustā sistajam Kungam. Tā būs viņas dzīves misija un apustulāts. Viņa bija pārliecināta, ka šis svētais Vaigs ieved tieši Pestītāja sirdī, tā it kā tie būtu vārti, aiz kuriem var iegrimt Jēzus mīlestībā.

- Vai ir vēl kāds cits svarīgs viņas garīguma aspekts?

Kard. Amato: Vēlos izcelt garīguma aspektu, kas ir svarīgs īpaši šodien: gatavība veltīt lūgšanas un ciešanas par priesteru svētdarīšanu. Jaunā svētīgā bieži atkārtoja: „Es vienmēr lūdzos par priesteriem”. Viņa nepārtraukti lūdzās par pāvestu un visiem Baznīcas ganiem, lai žēlastības apgaismoti un vadīti, viņi spētu veikt savu cēlo misiju. Brīdināja, ka pret Dieva ministriem – priesteriem – vēršas tumsas spēki. Tāpēc viņa centās veidot aizsardzības mūri. Māte Pierina to veidoja ar savām lūgšanām un ciešanām. Viņas karstākā vēlešanās bija, lai priesteri nekad nenodotu Jēzus mīlestību.

- Ko jaunā svētīgā saka par Baznīcas svētdarīšanas uzdevumu?

Kard. Amato: Mātes Pierinas pasija bija svētdarīt sevi un citus. Bez apstājas viņa aicināja savas māsas praktizēt tikumus: „Mīļās meitiņas, mēs esam aicinātas uz svētumu. Esam aicinātas nevis uz labu, bet gan svētu dzīvi. Es nevēlos redzēt tikai labas māsas, bet gan tādas, kas tiecas pēc svētuma”. Ar savu piemēru viņa audzināja tās svētumam. „Ja mīlat savus audzēkņus, jūs spēsiet ziedoties viņu labā. Ja domājat, ka viņu dvēseles ir atpestītas ar Jēzus Asinīm, un kuras Viņam ir dārgas, neviens upuris nevar būt par smagu, lai tās meklētu un vestu pie Viņa”. Svētīgā Pierina De Miheli ir Kristus svētā Vaiga kontemplācijā pārveidota radība. Meklējot Dieva Vaigu, viņa kļuva par spoguli, kurā atmirdzēja Jēzus mīlestības vaibsti.

Tulkoja S. Krivteža