Tilts starp Evaņģēliju un Ķīnas kultūru. Itālija atzīmē tēva Matteo Ričči nāves 400. gadadienu

Kristū īstenojas patiess humānisms, kas ir atvērts Dievam, bagāts ar morālajām un garīgajām vērtībām, un spējīgs piepildīt cilvēka sirds visdziļākās ilgas – norādīja Benedikts XVI, uzrunājot svētceļniekus no Mačeratas diecēzes. Viņi ieradās Vatikānā sakarā ar jezuītu tēva Matteo Ričči nāves atceres 400. gadadienu. Tēvs Ričči bija viens no ievērojamākajiem Ķīnas misionāriem. Dzīvoja no 1552. līdz 1610. gadam. Dzimis Itālijas pilsētiņā Mačeratā, miris un apbedīts – Pekinā. Tālajos Austrumos darbojās gandrīz 30 gadus. Tēvs Ričči ir izcils Evaņģēlija inkulturācijas paraugs. Dedzīgs un drosmīgs Kristus mācības sludinātājs, dialoga ar ķīniešu kultūru veicinātājs.

Pāvests norādīja, ka ievērojamais misionārs bija teicami iemācījies ne tikai sarežģīto valodu, bet arī labi iepazinis vietējās tradīcijas. Tas prasīja lielu pacietību, daudz laika un rūpīgas studijas. Tāpēc ķīnieši viņu pieņēma ar dziļu respektu, uzskatīja nevis par ārzemnieku, bet par „Lielo Rietumu skolotāju”. Matteo Ričči iemantoja ne vien vienkāršās tautas cieņu, bet arī atzinību imperatora galmā. Par to liecina viņam izrādītā lielā privilēģija, kas parasti ārzemniekiem nav iedomājama, mirstīgo atlieku guldīšana Ķīnas zemē. Daudzi joprojām dodas pagodināt tēvu Ričči, apmeklējot viņa kapu Pekinā, kas atrestaurēts ar vietējās valdības atbalstu.

Benedikts XVI norādīja uz divām misionāra darbības iezīmēm: Evaņģēlija inkulturāciju Ķīņā un Rietumu kultūras un zinātņu atklāšanu Tālo Austrumu zemes iedzīvotājiem. Nereti mūsdienu cilvēki ar lielāku interesi pievēršas tikai vienai iezīmei, t.i., Matteo Ričči zinātniskajai darbībai. Taču nedrīkstam aizmirst to, kādā veidā viņš nodibināja attiecības ar ķīniešu kultūru un kā ienāca šajā tik ļoti atšķirīgajā pasaulē – atgādināja pāvests. Šī atslēga bija Kristū iesakņots patiess humānisms. Tēvs Ričči palīdzēja cilvēkiem izkopt morālās un garīgās vērtības, prata izmantot visu labo, ko saskatīja ķīniešu kultūrā un bagātināja šo kultūru ar Rietumu tradīcijām, bet sevišķi – ar Kristus gudrību un patiesību.

Benedikts XVI pasvītroja, ka itāļu misionārs ieradās Ķīnā nevis, lai tur ienestu Rietumu kultūru un zinātnes, bet lai iepazīstinātu tās tautu ar Evaņģēlija mācību, lai atklātu ķīniešiem Dievu. Vienā no saviem darbiem tēvs Ričči raksta: „Vairāk nekā 20 gadus katru rītu un vakaru ar asarām lūdzos uz Debesīm. Zinu, ka Debesu Kungs ir žēlīgs pret dzīvajām radībām un dāvā tām savu piedošanu. Patiesība par Debesu Kungu jau ir ielikta cilvēku sirdīs. Bet cilvēki to nespēj tik vienkārši saskatīt”. Matteo Ričči mācība atklāj, ka starp zinātni, prātu un ticību pastāv dabiska harmonija – norādīja pāvests. Pieminēja, ka misionāra draugu vidū bija izcili ķīniešu izcelsmes zinātnieki. Četri no viņiem kļuva par plaukstošās Baznīcas „pīlāriem” Ķīnā.

Jezuītu tēvs Matteo Ričči un viņa sekotāji ir spožs paraugs mūsdienu cilvēkiem. Viņi nesavtīgi veltīja savu dzīvi Dievam un Baznīcai, uzticīgi sekoja Kristum, ļoti mīlēja ķīniešu tautu, ar entuziasmu nodevās zinātniskajam darbam un dzīvoja tikumīgu dzīvi. Šo dižgaru piemiņa ir aicinājums mums lūgties par Baznīcu Ķīnā un visu tās tautu. Šī piemiņa reizē ir pamudinājums patiesi īstenot dzīvē savu ticību un veidot dialogu ar citām kultūrām – atgādināja Benedikts XVI. Ķīnas kultūra ir ļoti sena. Pāvests apliecināja cieņu pret šo tautu un pauda pārliecību, ka arī šodien šīs zemes iedzīvotāju tikšanās ar Kristu nesīs bagātus augļus visai sabiedrībai.

J. Evertovskis / VR