Koncerts Vatikānā: mūzika, kas vieno cilvēku sirdis

Pāvests Benedikts XVI un Maskavas patriarhs Kirils aicina stiprināt Eiropas kristīgās saknes caur kultūru. Šis aicinājums izskanēja koncerta laikā, kas 20. maija vakarā notika Vatikānā. To organizēja Krievijas pareizticīgo Baznīcas patriarhāts sakarā ar Benedikta XVI dzimšanas dienu un pontifikāta 5. gadadienu. Koncerta sākumā metropolīts Hilarions nolasīja patriarha Kirila vēstījumu.

“Mūzika ir īpašs izteiksmes veids, kas palīdz mums komunicēties ar sirdi. Mūzika izsaka cilvēka gara un dvēseles jūtas, ko nav iespējams izteikt ar vārdiem – raksta patriarhs Kirils. – Lai saprastu krievu tautu, ir nepieciešams klausīties tās mūziku. Ne tikai sakrālo mūziku, kuras daži fragmenti tiks atskaņoti šovakar, bet arī krievu komponistu skaņdarbus, kas paredzēti lielajām koncertzālēm. Baznīcas vajāšanu un dominējošā ateisma laikā, kad iedzīvotāju lielākajai daļai bija liegta pieeja sakrālajai mūzikai, šie skaņdarbi, kopā ar krievu literatūras un mākslas šedevriem, veicināja evaņģēliskās vēsts izplatīšanos, ienesot laicisma pasaulē morālās un garīgās vērtības.”

Koncertā uzstājās Krievijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Maskavas patriarhāta koris un pūšamo instrumentu kapela no Sanktpēterburgas. Tajā tika atskaņoti Nikolaja Rimska-Korsikova, Sergeja Rahmaņinova, Pētera Čaikovska un Modesta Musorgska skaņdarbi. Koncerts noslēdzās ar metropolīta Hilariona Alfiejeva komponēto skaņdarbu korim un orķestrim „Augšāmcelšanās dziesma”. Krievijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģēja Karlo Ponti, itāliešu aktrises Sofijas Lorēnas dēls. Viņa atradās viesu vidū. Koncerts notika „Krievijas kultūras un garīguma dienu” ietvaros.

Benedikts XVI sirsnīgi pateicās patriarham Kirilam par vēstījumu un sakrālās mūzikas koncertu. Pāvests pasvītroja, ka kultūru dialogs un tautu tuvināšanās stiprina mūsdienu kultūru, īpaši Eiropā. “Mūzikā anticipējas un zināmā veidā īstenojas dialogs, tikšanās un sadarbība starp Austrumiem un Rietumiem, kā arī starp tradīciju un modernismu.”

Pāvests skaidroja, ka mūzikā atklājas Eiropas harmoniskā vīzija, ko ieteica Jānis Pāvils II. Tieši viņš aicināja Veco kontinentu elpot ar abām plaušām, dziļāk apzināties savas kultūras un kristīgās saknes, bez kurām Eiropai pietrūktu dvēseles. Uzrunā Benedikts XVI norādīja uz dialoga un sadarbības nozīmi kontinenta kristīgās identitātes saglabāšanā. „Eiropa no jauna sāks elpot ar abām plaušām, ja visas šī kontinenta tautas stiprinās kristīgos ideālus” – teica Svētais tēvs.

S. Krivteža / VR