Mūžībā aizgājis pr. Antons Smelters

19. maijā 87 gadu vecumā mūžībā aizgājis priesteris Antons Smelters. Izvadīšanas ceremonija notiks pirmdien, 24. maijā, Sv. Jēkaba katedrālē. Bēru dievkalpojums paredzēts plkst. 12.00. Priesteris Antons Smelters tiks apbedīts Rīgas Sv. Franciska draudzes dārzā.

Priesteris un mācībspēks, publicists un garīgo izdevumu redaktors, Antons Smelters dzimis 1923. gada 17. janvārī Varakļānu pagasta Kokaru sādžā, kā jaunākais bērns sešu bērnu ģimenē. Skolas gaitas sācis Varakļānu pamatskolā. 1938. gadā iestājies Varakļānu ģimnāzijā, kuru nepabeidza, jo 1943. gadā tika iesaukts kā “brīvprātīgais” Latviešu leģionā. Gandrīz divus gadus viņš pavadīja armijā. 1945. gada maijā kļuva par kara gūstekni Vācijā. Tā paša gada Ziemassvētku vakarā, kopā ar citiem latviešu karavīriem, izbēga no gūsta un nokļuva bēgļu nometnē Oldenburgā. 1948. gada janvārī ar bīskapa Boļeslava Sloskāna palīdzību nokļuva Beļģijā un uzsāka ceļu uz priesterību. Mācījās Turnes Garīgajā seminārā. Ceļš uz priesterību nebija viegls, tomēr skaists. Kalpošana Dievam un cilvēkiem iekaroja viņa sirdi. 1956. gada 16. jūlijā Turnē bīskaps Antonu iesvētīja par priesteri. Jaunais priesteris vēlējās kļūt par misionāru “kaut kur Āfrikā”, bet bīskaps Sloskāns atbildēja: “Vācija, un vēlāk varbūt Latvija būs tavas misijas zeme.”

1956. gada oktobrī Antonu Smelteru Baznīcas vadība iecēla par vikāru Vasmas draudzē Beļģijā, bet jau 1958. gada maijā pārcēla uz dzīvi Ziemeļvācijā un uzticēja vikāra pienākumus Dipholcā. Tur priesteris Smelters nostrādāja 13 gadus. Viņa aprūpē bija arī visi Vācijā dzīvojošie katoļticīgie latvieši. Viņš bija Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienības (LKSAA) “Dzintars” kapelāns. Vācijā priesteris Smelters cītīgi strādaja pie apkārtraksta “Druva” izdošanas (iznāca 6 reizes gadā 700 eksemplāros), gādaja par papīra sagādi žurnālam “Katōļu Dzeive”, rūpējās par prelāta Vincenta Streleviča Jaunās Derības pavairošanu un nosūtīšanu uz dzimteni.

1991. gadā Antons Smelters ieradās Rīgā. Arhibīskaps Jānis Pujats viņu nominēja par Rīgas kūrijas notāru un ekonomu, tad par Rīgas Garīgā semināra pasniedzēju homiletikā un modestijā, kā arī par Sv. Jēkaba katedrāles prāvestu, Rīgas Garīgā semināra garīgo tēvu un vēlāk arī par Rīgas dekanāta dekānu. Drīz pēc atgriešanās Latvijā Antons Smelters izrādīja lielu līdzjūtību trūkumcietējiem, organizēja līdzekļu vākšanu un maizes izdalīšanu pie Sv. Jēkaba katedrāles. Uz jautājumu, kāpēc viņš veic šo žēlsirdības darbu, vienmēr skanēja atbilde: “Tāpēc, ka pats esmu cietis badu.” Viņa rūpju lokā bija arī Kristīgās Medicīnas centrs Rīgā, Rīgas katoļu ģimnāzija, rekolekciju māja u.c. Strādājis kā laikraksta “Katoļu Baznīcas Vēstnesis” redaktors kopš tā iznākšanas 1994. gada augusta. Taisnīgi prasīgs darbā, laipns un atraktīvs attiecībās ar cilvēkiem un ar lielisku humora izjūtu, tā priesteri Antonu Smelteru raksturo tie, kas viņu pazina.

I. Pujate / IC