Benedikts XVI Fatimā: Dievs ir visskaistākā cilvēka dzīves realitāte

„Ticība uz Dievu paver cilvēkam drošas cerības apvārsni. Šī cerība nekad nepieviļ. Tā atklāj stingru pamatu, uz kura bezbailīgi balstīt savu dzīvi. Tā prasa pilnīgu paļāvību, sevis atdevi Dieva Mīlestības rokās, kas uztur visu pasauli” – sacīja Benedikts XVI, uzrunājot Fatimas sanktuārija laukumā sapulcējušos svētceļniekus. 13. maijā pāvests šajā svētceļojumu vietā svinēja Euharistiju. Tas bija viņa apustuliskā ceļojuma pa Portugāli centrālais notikums. Laukumā bija „cilvēku jūra” – aptuveni 500 tk., kas priekš Fatimas tiek uzskatīts par rekordlielu skaitli.

Svētceļnieki lūdzās un dziedāja dziesmas par godu Dievmātei. Svētajam tēvam parādoties savā „papamobile”, tie priecīgi sauca „Viva o papa” (Lai dzīvo pāvests). Atgādinām, ka šogad aprit 93. gadskārta kopš Dievmātes parādīšanās trīs ganiem: Lūcijai, Jacintai un Franciskam, kā arī 10. gadadiena kopš Jacintes un Franciska beatifikācijas. „Tas, kurš domātu, ka Fatimas pravietiskā misija ir noslēgusies, kļūdītos” – dievkalpojuma laikā atgādināja Svētais tēvs. Šī vēstures lappuse ir izaicinājums šodienas paaudzei, visai mūsdienu pasaulei. Pāvesta celebrētajā Svētajā Misē piedalījās 1422 priesteri, bīskapi un kardināli. Daudzi bīskapi ieradās no Āfrikas valstīm, kur runā portugāļu valodā.

Homīlijā Benedikts XVI norādīja uz savas vizītes motīviem. Vispirms atgādināja, ka ir ieradies Fatimā kā svētceļnieks. Pasvītroja, ka Marija izvēlējās šo vietu, lai mūs uzrunātu. „Esmu ieradies Fatimā, lai priecātos par Marijas klātbūtni un viņas mātišķo aizsardzību”, teica pāvests. Šī ir vieta, uz kurieni šodien ved svētceļojošās Baznīcas ceļi. Šo Baznīcu nodibināja viņas Dēls, lai tā būtu par evaņģelizācijas līdzekli un pestīšanas sakramentu. „Esmu ieradies Fatimā, lai kopā ar Mariju un daudziem svētceļniekiem lūgtos par mūsu cilvēci, ko nospiež bēdas un ciešanas. Visbeidzot, esmu ieradies Fatimā ar tām pašām jūtām, kas vadīja svētīgos Francisku un Jacinti, un Dieva kalponi Lūciju, lai apliecinātu Dievmātei savu dziļo mīlestību, lai apliecinātu, ka Baznīca un priesteri mīl Jēzu”. Svētais tēvs piebilda, ka Priesterības gada noslēgumā novēl Jaunavas Marijas mātišķajai aizbildniecībai visus priesterus, konsekrētās personas un misionārus. „Kungs, mūsu lielā cerība, ir vienmēr kopā ar mums”, viņš atgādināja. Dievs savā žēlsirdīgajā mīlestībā paver savai tautai nākotni. Tā ir vienotības ar Viņu nākotne. Pāvests pasvītroja, ka Dievs ir visskaistākā cilvēka dzīves realitāte. Viņš man ir tuvāk nekā es pats sev. Viņš var mani aizsniegt, taču no manas puses nepieciešama sirds modrība.

Vēršoties pie Fatimas laukumā klātesošajiem svētceļniekiem un visiem tiem, kuri liturģijas svinībās „piedalījās” ar moderno komunikācijas līdzekļu starpniecību, Benedikts XVI atgādināja, ka mūsu cerībai ir reāls pamats. Tā balstās uz Jēzu no Nācaretes. Taču arī mums jāsper konkrēts solis uz priekšu Viņam pretī. „Svētīgi tie, kuri klausās Dieva vārdu un to ievēro”, lasām Svētajos Rakstos. Šajā ziņā Fatimas gani – Francisks, Jacinte un Lūcija – atstājuši mums skaistu piemēru. Viņi atvēra savu sirdi Mīlestībai. Viņi veltīja savu dzīvi Dievam un cilvēkiem. Runājot par vizionāriem, pāvests atgādināja, ka attiecības ar Dievu palīdz veidot sabiedrības dzīvi brālīgāku un laimīgāku. Mīlestības un miera civilizāciju spēsim veidot tikai ar šo brālīgo mīlestību un dalīšanos – viņš pasvītroja.

Fatimas notikums nav aizvērta vēstures lappuse. Jautājums „kur ir tavs brālis Ābels” ir aktuāls joprojām. Cilvēks iedarbināja nāves mašīnu, bet nespēj to apturēt. Svētie Raksti liecina, ka Dievs nemitīgi meklē taisnīgos, lai glābtu cilvēci. “Pie cilvēces, kas gatava upurēt uz tautas, rases, ideoloģijas, grupas vai indivīda egoisma altāra savas vissvētākās saites, no debesīm ieradās mūsu Svētā Māte, lai to sirdīs, kuri viņai uzticas, iedēstītu Dieva mīlestību, kas kvēlo viņas pašas sirdī”, sacīja Benedikts XVI. Pēc septiņiem gadiem Baznīca atzīmēs Dievmātes pirmās parādīšanās Fatimā 100. gadadienu. Pāvests novēlēja, lai šis atlikušais laiks kļūtu par žēlastības laiku, proti, lai Bezvainīgā Marijas sirds ātrāk triumfētu un tādējādi tiktu pagodināta Vissvētākā Trīsvienība.

Pēc Euharistijas svinībām laukumā Benedikts XVI uzrunāja slimniekus. „Mans brāli, mana māsa”, sacīja Svētais tēvs, „Dieva acīs tu esi tik ļoti vērtīgs, ka Viņš pats kļuva cilvēks, lai reālā veidā, miesā un asinīs, justu cilvēkam līdzi”. Pāvests iedrošināja cietējus un mudināja tos glabāt dzīvu cerību. „Ar šo cerību sirdī tu vari tikt laukā no slimības un nāves plūstošām smiltīm, un nostāvēt uz dievišķās mīlestības nesatricināmās klints”, viņš pasvītroja. Citiem vārdiem runājot, cerība palīdz cietējam atbrīvoties no sajūtas, ka viņš citiem ir it kā nasta. Patiesībā, ciešanas panestas vienotībā ar Jēzu, kalpo brāļu un māsu pestīšanai. Nesot savu krustu kopā ar Kristu, savās ciešanās mēs atrodam iekšēju mieru un piedzīvojam pat garīgu prieku.

Sveicot atsevišķas svētceļnieku grupas, vācu valodā Benedikts XVI atgādināja, ka Dievmāte Fatimā arī šodien aicina mūs lūgties par grēcinieku atgriešanos un mieru pasaulē. Šajā vietā viņa atstāja cilvēcei miera vēstījumu – pasvītroja pāvests poļu valodā. Pēc liturģijas svinībām Svētais tēvs apmeklēja Dievmātes vizionāru atdusas vietas, kas atrodas sanktuārijā, un pēc tam devās uz „Nossa Senhora do Carmo” rekolekciju māju, lai kopā ar kardināliem un bīskapiem piedalītos svētku mielastā. Pēcpusdienā Benedikts XVI ieradās Fatimas Vissvētās Trīsvienības baznīcā, kur pulcējās gan katolisko, gan nekatolisko sociālo organizāciju locekļi. Vakarā minētajā rekolekciju mājā paredzēta tikšanās ar Portugāles bīskapiem. Savukārt vizītes pēdējā dienā, 14. maijā, pāvests ar helikopteru no Fatimas dosies uz 190 kilometrus attālo Porto pilsētu, kur Sabiedroto avēnijas laukumā vadīs Euharistijas svinības.

J. Evertovskis / VR