Noslēgusies situācijas izpēte Kristus leģionāru kongregācijā
30. aprīlī un 1. maijā Vatikāna valsts sekretārs, kardināls Tarčisio Bertone Vatikānā
vadīja sanāksmi, kurā piedalījās pieci bīskapi, kam bija uzticēts veikt apustulisko
vizīti Kristus leģionāru kongregācijā. Šie bīskapi ir Valladolidas arhibīskaps Rikardo
Blaskezs, Denveras arhibīskaps, kapucīnu tēvs Čārlzs Čeputs, Konsepsjonas arhibīskaps,
saleziāņu tēvs Rikardo Edzati Andrello, Aleksandrijas bīskaps Džuzepe Versaldi un
Tepikas bīskaps Rikards Vati Urkidi. Tāpat sanāksmē piedalījās Ticības mācības kongregācijas
prefekts Viljams Jozefs Levada, Konsakrētās un apustuliskās dzīves institūtu kongregācijas
prefekts, kardināls Francs Rodē, kā arī Vatikāna valsts sekretariāta substitūts vispārējās
lietās arhib. Fernando Filoni. Viena no sesijām notika pāvesta Benedikta XVI klātbūtnē.
Bīskapi iepazīstināja Svēto tēvu ar savu vērojumu sintēzi. Vizītes laikā viņi personīgi
tikās ar vairāk nekā tūkstoti Kristus leģionāru un uzklausīja viņu liecības. Bīskapi
iegriezās gandrīz visās kongregācijas mājās un uzklausīja diecezālo bīskapu teikto
visās zemēs, kurās darbojas Kristus leģionāri. Tāpat tika uzklausīti citu kongregāciju
piederīgie un laji.
Bīskapi, kas apmeklēja Kristus leģionāru kongregācijas
locekļus, darbojās individuāli, taču viņi ir nonākuši pie kopēja secinājuma, proti,
ka ir satikti daudzi godīgi, talantīgi, lielākoties gados jauni priesteri, kas ar
patiesu degsmi vēlas kalpot Kristum un izplatīt Dieva valstību pasaulē. Tai pašā laikā
ir pierādījies, ka Kristus leģionāru kongregācijas dibinātāja Marsiala Masiela Degollado
uzvedība ir izraisījusi nopietnas sekas kongregācijas dzīvē un struktūrā. Tāpēc būs
jāveic dziļa un nopietna revīzija tās iekšienē.
Bīskapu ziņojumā teikts, ka
tēva Masiela amorālā uzvedība ir izpaudusies īstos noziegumos. Tā liecina par dzīvi,
kurā nav pastāvējuši nekādi morāli ierobežojumi, nemaz jau nerunājot par reliģiskā
gara trūkumu. Daudzi leģionāri par šādu dzīvi neko nezināja, jo īpaši tāpēc, ka tēvs
Masiels bija izveidojis tādu attiecību sistēmu, kurā vienmēr tika rasts attaisnojums
un alibi, panākta uzticēšanās, kā arī klusēšana. Tai pašā laikā aizvien tika stiprināta
kongregācijas dibinātāja loma. Tie, kas izrādīja neapmierinātību, vai šaubas par viņa
uzvedību, sastapās ar tādu aizsardzības mehānismu, kas tēvu Masielu ilgu laika padarīja
par neaizskaramu un viņa personīgo dzīvi par nezināmu un apslēptu.
Daudzu Kristus
leģionāru patiesā apustuliskā dedzība lika domāt, ka pret kongregāciju izvirzītās
apsūdzības nav nekas cits kā centieni to nomelnot. Tāpēc, kad patiesība par dibinātāja
dzīvi nonāca atklātībā, daudzos tās locekļos tā izsauca izbrīnu un dziļas sāpes.
Apustuliskie
vizitētāji kongregācijā ir secinājuši, ka ir jāpārveido tās harizma, saglabājot patieso
kodolu, proti, būt par „Kristus kareivjiem”; ir jāpārskata autoritāšu vara un jācenšas
saglabāt jauniešu ticība, viņu misionārā degsme, apustuliskais dinamisms. Ir jāveic
viņu adekvāta formācija.
Pāvests apliecina, ka Kristus leģionāri un kustības
„Regnum Christi” locekļi netiks atstāti vieni. Baznīca pauž stingru gribu pavadīt
viņus un palīdzēt šķīstīšanās gaitā. Tāpat Baznīca apņemas sniegt mierinājumu un iedrošinājumu
Marsiala Masiela Degollado izveidotās varas sistēmas un seksuālo pārkāpumu upuriem.
Tā pateicas visiem, kas cīnoties ar lielām grūtībām, ir snieguši liecības, lai atklātu
patiesību.
Pāvests izsaka pateicību bīskapiem, kas ir veikuši šo delikāto darbu
ar kompetenci un dziļu pastorālo jūtību. Visbeidzot Svētais tēvs vēršas pie pašiem
Kristus leģionāriem, aicinot viņus nezaudēt drosmi un savu paaicinājumu, kas ir izrietējis
no Kristus aicinājuma liecināt pasaulei par Viņa mīlestību.