Gambijas un Sjerraleones bīskapu vizīte "ad limina Apostolorum"

Vizīti ad limina Apostolorum Vatikānā pirmdien uzsāka Gambijas un Sjerraleones bīskapi. Benedikts XVI pieņēma audiencē četrus šo valstu bīskapus, kā arī vienu bīskapu no Libērijas. 1975. gadā izveidota šo Rietumāfrikas valstu Bīskapu konference, taču 1998. gadā no tās atdalījās Libērijas bīskapi, veidojot atsevišķu episkopātu.


Rietumāfrikas krastā no Eiropas pirmie ieradās portugālieši, kas 15. un 16. gadsimtā veica evaņģelizācijas darbu. Laika gaitā Gambija un Sjerraleone kļuva par britu kolonijām, bet pagājušā gadsimta 60. gados tās atguva savu neatkarību. Abu valstu iedzīvotāju lielākā daļa ir musulmaņi. Gambijā dzīvo 1,5 mlj iedzīvotāju, no kuriem 42 tk. ir katoļi. Sjerraleonē dzīvo 5 mlj iedzīvotāju, no kuriem puse ir musulmaņi, bet viena trešdaļa atzīst tradicionālās āfrikāņu reliģijas. Valstī dzīvo aptuveni 267 tk. katoļu.


Savukārt Libērija, kas sākotnēji bija portugāliešu tirdzniecības ietekmes zona, 1847. gadā kļuva par pirmo neatkarīgo valsti Āfrikā. To izveidoja bijušie āfrikāņu vergi no Amerikas. Valstī dzīvo vairāk nekā 3 mlj iedzīvotāju, no kuriem 310 tk. ir katoļi. Pēdējos gados šajās Rietumāfrikas valstīs uzliesmoja iekšējie konflikti, kas saasināja jau tā smago sociālo un politisko situāciju. „Kara laikā un pēc tā visu ekleziālo institūciju – draudžu, diecēžu Caritas organizāciju un bīskapu prioritāte bija rehabilitēt tos, kuri piedalījās cīņās – intervijā Vatikāna Radio teica Makeni diecēzes (Sjerraleone) bīskaps Džordžo Bigucci. – Runa ir arī par visvājākajiem un visvairāk apdraudētajiem sabiedrības locekļiem – bērniem. Daudzviet izveidoti bāreņu nami un aprūpes centri. Tika darīts viss, lai šie bērni varētu atgriezties savās ģimenēs, lai savos ciematos un skolās viņi tiktu akceptēti kā normālas personas. Un tā arī notika. Šodien esam pārliecināti, ka tā bija viena no labākajām programmām, kuras mums izdevās īstenot, jo daudzi jau ir integrējušies sabiedrības dzīvē” – teica itāļu misionārs, kas no šā gada janvāra vada Sjerraleones un Gambijas Bīskapu konferenci.

S. Krivteža / VR