Benedikts XVI: pārvarēt dinamiku, kas ved pie sekluma cilvēku attiecībās

Romā noslēgusies sanāksme par tematu „Digitālie liecinieki. Sejas un valodas daudzveidīgo mediju ērā”. Tā bija Itālijas nacionālā līmeņa sanāksme, ko sarīkoja Itālijas Bīskapu konference. Tikšanās dalībnieki sestdien, 24. aprīlī, viesojās pie pāvesta. Viņus uzrunājot, Benedikts XVI atzīmēja, ka dzīvojam laikmetā, kurā ir notikusi milzīga saziņas robežu paplašināšanās, kopā saplūduši dažādi mediji, kas paver savstarpējas komunicēšanās iespējas. Tomēr, tai pašā laikā ir iezīmējusies tā dēvētā „digitālā plaisa”. Tā atšķir cilvēkus, kam ir iespējas izmantot digitālos medijus no tiem, kuriem to nav. Pie tam, „digitālā plaisa” attālina ne vien cilvēkus, bet arī tautas.

Pāvests piebilda, ka palielinās kontrole pār cilvēku brīvību, pieaug intelektuālais un morālais relatīvisms, patiesība tiek pakļauta uzskatu rotaļām, rodas daudzveidīgas cilvēku degradācijas un pazemošanas formas. „Kļūstam liecinieki gara piesārņotībai, kas mūsu sejas padara mazāk smaidošas, bet vairāk nomāktas, kas mums liek mazāk sveicināties un neskatīties citiem acīs”, teica Benedikts XVI.

Šīs sanāksmes mērķis bija atpazīt sejas, tātad, pārvarēt to kolektīvo dinamiku, kas ved pie sekluma cilvēku attiecībās, kas padara viņus par miesu bez dvēseles, par apmaiņas un patēriņa objektiem.

„Kā šodien atgriezties pie sejām?” jautāja pāvests. Viņš teica, ka mediji var kļūt par humānisma faktoriem ne tikai tad, kad balstoties uz tehnoloģisko attīstību, paver lielākas saziņas un informācijas iespējas, bet galvenokārt tad, kad tie ir orientēti uz cilvēka personu un kopējo labumu universālā līmenī. Tas prasa, lai mediji būtu vērsti uz cilvēku un tautu cieņas attīstību, lai tos vadītu tuvākmīlestība, kalpošana patiesībai, kā arī dabiskajai un pārdabiskajai brālībai.

Pāvests piebilda, ka ikviena ar medijiem strādājošā ticīgā uzdevums ir pavērt ceļu jaunām satikšanās iespējām, vienmēr nodrošinot cilvēcisko kontaktu kvalitāti un pievēršot uzmanību viņu garīgajām vajadzībām. Digitālā laikmeta cilvēkiem ir jādāvā zīmes, kas ir nepieciešamas, lai pazītu Kungu.

Vēršoties pie tikšanās dalībniekiem – kultūras un masu saziņas jomas darbiniekiem, Benedikts XVI rosināja sirdī lolot veselīgu mīlestību uz cilvēku, izprast viņa valodu un viņa patieso seju. Tāpēc ir nepieciešams lolot arī mīlestību uz Dievu, ko vairo nemitīgs dialogs ar Viņu.

Viens no sanāksmes par digitālajiem medijiem dalībniekiem bija jezuītu tēvs Federiko Lombardi. Baznīcas mediju jomā viņam uzticēti vairāki atbildīgi pienākumi. Vatikāna radio, Vatikāna televīzija, Vatikāna preses dienests. Visos šais informatīvi svarīgajos avotos tēvs Lombardi kalpo vadītāja posteņos. Sanāksmes dalībniekiem viņš atgādināja Teilāra de Šardēna grāmatā „Cilvēka fenomens” aprakstīto pasaules vēsturi evolūcijas perspektīvā. Sākot no radīšanas tā noris iepretim „Omega punktam”, jeb Kristus norādītajām vēstures beigām. Šodien dzīvojam piesātinātajā noosfēras laikmetā, kas ir pārņēmis visu planētu. Tajā virmo miljoniem vēstījumu visos iespējamajos virzienos un visas diennakts garumā. Šie vēstījumi ir cilvēka domas, prāta un radošās darbības produkti.

„Vai noosfērā būs vieta ticībai?” sanāksmē jautāja tēvs Lombardi. Baznīca šai ziņā dod iedrošinājumu. Mediju jomā to var rast dokumentos Inter mirifica, Miranda prorsus, pāvesta vēstījumos Sociālo komunikāciju dienai.

Tēvs Lombardi uzsvēra, ka noslēpumu glabāšana un iekšēja atturība šodien vairs nav vērtības. Mūsdienu kultūrā ir jābūt spējīgiem neko neslēpt. Ticīgajiem ir jāspēj nest patiesības prieks, pašiem jāapliecina tas, ko sakām.

Šis ir izteiksmes brīvības, kā arī kolektīvās atbildības laiks. Federiko Lombardi akcentēja, ka mediju tīklu daudzveidība ir liela bagātība, taču tā ir arī liela ideju un nostāju „Babilonija”. Mediju lietotāju vidū ir arī tādi, kas apzināti vēlas viest neskaidrību. Tāpēc, viens no ticīgo izaicinājumiem ir attīstīt dialogu un tādu attiecību sistēmu ekleziālās kopienas iekšienē, kas spēj veicināt kopienas izaugsmi, nevis neskaidrību un dezorientāciju. Lombardi norādīja, ka konkrētā veidā to var darīt, izveidojot ciešāku un intensīvāku saziņu starp dažādiem Baznīcas medijiem. „Baznīcai ir jādzīvo saskaņā ar Internet laikmetu. Pasaules mediju tīkla „Babilonijā” tai vienmēr ir jāatvēl vieta gara liesmai, kura veido liecināt spējīgu kopienu. Šai kopienai, savukārt, ir jāraida pozitīvie cerības un vienotības viļņi milzīgajā noosfēras jūrā,” sanāksmes dalībniekiem teica jezuītu tēvs Federiko Lombardi.

I. Šteinerte/VR