Benedikts XVI ir uzsācis vizīti Maltā

„Cilvēki gaida pāvestu. Viņu sejās mirdz patiess prieks. Pilsētā plīvo Vatikāna karogi un daudzviet redzami plakāti ar Benedikta XVI attēlu. Visi ar nelielu satraukumu, taču pilni entuziasma gatavojas lielajam notikumam” – tā par sestdienas rīta gaisotni Maltā ziņoja Vatikāna Radio speciālie korespondenti no Valletas dažas stundas pirms Svētā tēva ierašanās salā. Maltiešos valdīja zināma nedrošība ne tik daudz par to, ka Īslandes vulkāna pelnu dēļ pāvesta ceļojums varētu tikt atcelts, bet gan par pēdējo nedēļu pedofilijas skandāliem, kas varētu mest ēnu arī pār šo nozīmīgo un skaisto notikumu – Svētā tēva vizīti.

17. aprīļa pēcpusdienā ar Itālijas aviokompānijas Alitalia lidmašīnu Airbus 320 no Romas Fiumicino lidostas Benedikts XVI devās uz Maltu. Pēc aptuveni pusotras stundas ilga lidojuma Lukas starptautiskajā lidostā viņu sagaidīja Maltas Republikas prezidents Džordžs Abela, Bīskapu konferences prezidents, arhib. Pauls Kremona, civilās un reliģiskās varas pārstāvji.

Uzrunā pāvests norādīja, ka ir ieradies gan kā sv. Pētera pēctecis, lai stiprinātu savus brāļus ticībā, gan arī kā svētceļnieks, lai pateiktos Dievam par Viņa brīnumu darbiem Maltas zemē. Šajā salā ir risinājušies un turpina risināties svarīgi notikumi. Malta ir dažādu kultūru un civilizāciju krustceles. Benedikts XVI atgādināja, ka šai zemei ir būtiska loma Eiropas, Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas politiskajā, reliģiskajā un kultūras attīstībā. Svētais tēvs pauda gandarījumu par valdības apņēmīgo iesaistīšanos dažādos humanitārajos projektos, sevišķi Āfrikā. Malta var sniegt ļoti lielu ieguldījumu visam kontinentam tolerances, savstarpējās apmaiņas, imigrācijas un dažādās citās plāksnēs. Nācijai jāturpina aizstāvēt laulības kā dabiskas un sakramentālas institūcijas nešķiramība, ģimene, cilvēka dzīvība un reliģiskā brīvība, lai tādējādi kalpotu gan atsevišķu personu, gan visas sabiedrības labumam – pasvītroja pāvests.

Benedikta XVI ceļojuma mērķis ir piedalīties sv. Pāvila izcelšanās Maltas krastā 1950 gadu atceres svinībās. Tautu Apustulis tur nokļuva nevis nejauši, kā varētu likties, bet dievišķās Providences vadīts. To savā šodienas uzrunā pasvītroja arī pāvests. Ap 60. gadu Pāvils tika vests uz Romu kā ieslodzītais. Taču spēcīgās vētras dēļ kuģis avarēja. Par viņa trīs mēnešus ilgo uzturēšanos šajā Vidusjūras salā lasām Apustuļu darbu grāmatas 28. nodaļā. Sv. Pāvils iepazīstināja salas iedzīvotājus ar Kristu, dziedināja slimos un iededza viņos kristīgās cerības liesmu. Pāvils izdziedināja arī salas priekšnieka Publija tēvu. Publijs vēlāk kļuva par Maltas pirmo bīskapu un mocekli. Pateicoties viņa darbībai, kristīgā vēsts turpināja izplatīties. Ticības un cerības liesma maltiešu sirdīs deg joprojām.

Šobrīd Malta ir viena no katoliskākajām zemēm pasaulē. No 430 tk. iedzīvotāju 98 proc. ir katoļticīgie. Saskaņā ar Maltas Republikas konstitūciju, katolicisms tur ir valsts reliģija. Himnas pamatā ir lūgšanas vārdi. Maltas bīskapi ir pārliecināti, ka Benedikta XVI izvēle apmeklēt salu ir Dieva Apredzības izkārtots notikums tāpat kā savā laikā sv. Pāvila ierašanās. „Mums noteikti jānokļūst kādā salā” – šie vārdi no Apustuļu darbu grāmatas ir izvēlēti kā moto pāvesta ceļojumam. Ticīgie cer, ka Svētā tēva vizīte noteikti nesīs bagātus garīgās atjaunotnes augļus.

Pēc ierašanās Lukas lidostā, Benedikts XVI automobilī devās uz 10 km attālo Valletas pilsētu pieklājības vizītē pie Maltas Republikas prezidenta. Džordžs Abela vada valsti kopš 2009. gada 1. aprīļa. Viņš ir pazīstams kā darbaļaužu tiesību aizstāvis. Pēc dāvanu apmaiņas, privātās sarunas ar prezidentu un sasveicināšanās ar premjerministru un parlamenta locekļiem, pāvests dosies uz Rabatu, kur apmeklēs Svētā Pāvila baznīcu. Dievnamā atrodas Pāvila grota. Savas pirmās vizītes laikā Maltā, 1990. gada 27. maijā, grotu apmeklēja arī Jānis Pāvils II. Pirmā baznīca šajā vietā tika uzcelta 1463. gadā. Dievnama priekšā Benedikts XVI tiksies ar vietējiem ticīgajiem.

Maltas sala aizņem 316 kvadrātkilometru lielu platību. Uz tās uzbūvēti 360 dievnami. Viens no tiem, saukts par Rotundas dievnamu, veltīts Vissvētākajai Jaunavai Marijai. Tas ir ievērojams ar savu kupolu. Dievnams atrodas Mostas pilsētā, salas vidusdaļā. Eiropā tas ir trešais lielākais kupols – pēc Svētā Pētera bazilikas Romā un Svētās Sofijas katedrāles Stambulā. Maltas debesīgie aizbildņi: sv. Pāvils, Publijs, Agata un pr. Džordžo Preca. Pēdējais ir 20. gadsimta svētais. Dzīvoja no 1880. līdz 1962. gadam. Nodibināja Skolas brāļu kongregāciju. Tieši pr. Džordžo Preca bija tas, kurš piedāvāja Baznīcai piecus jaunus Rožukroņa noslēpumus, nosaucot tos par „Gaismas daļu”. Viņa ieteikumu pieņēma Jānis Pāvils II, 2002. gadā ieviešot ceturto Rožukroņa daļu visā Baznīcā. Maltas valdība stingri iestājas laulības un ģimenes vērtību labā. Šajā zemē cilvēka dzīvība tiek ar likumu aizstāvēta sākot no ieņemšanas brīža līdz pat dabiskai nāvei.

Dievbijības ziņā Maltas iedzīvotāji ierindojas pirmajā vietā Eiropā. Katru svētdienu dievnamus apmeklē 60 proc. cilvēku, bet 70 proc. apgalvo, ka reliģija ieņem svarīgu vietu viņu dzīvē. Katrs piektais katolis pieder kādai Baznīcas apvienībai. Salā kalpo 918 priesteri un 898 garīgās māsas. Sava pontifikāta laikā Benedikts XVI ir ticies divas reizes ar Maltas prezidentiem un vienu reizi ar premjerministru. Par Svētā Krēsla un Maltas Republikas ciešajām attiecībām liecina arī tas, ka kopš 2007. gada par pāvesta otro sekretāru darbojas maltiešu izcelsmes priesteris Alfrēds Ksuerebs. Svētais tēvs nakšņos Rabatas apustuliskajā nunciatūrā. Svētdienas priekšpusdienā Florianas pilsētas laukumā viņš vadīs Euharistijas svinības un lūgšanu „Regina Coeli”, bet pievakarē – Valletā tiksies ar jauniešiem.

J. Evertovskis / VR, Ekai