Aprīlī Benedikts XVI aicina ticīgos visā pasaulē lūgties: Lai katram fundamentālisma
un ekstrēmisma paveidam tiktu pretstatīts respekts, tolerance un dialogs visu kristiešu
starpā.
Fundamentālisms ir strikta kādas grupas vai organizācijas pamatprincipu
ievērošana. Reliģiskajā pasaulē fundamentālisti savas dogmas uzskata par austāko patiesību,
izslēdzot jebkādas diskusiju vai dialoga iespējas. Tie tiecas savas idejas uzspiest
citiem, reizēm pielietojot pat spēku. Par ekstrēmismu tiek dēvēta kāda indivīda vai
radikālas grupas fanātiskā rīcība. Pastāv reliģiskās grupas, kas pielieto ekstrēmas
metodes, t.i., vardarbību, lai tādā veidā, ar piespiešanu un bailēm, panāktu paklausību
savām idejām un mācībai.
Šodien miers ir nopietni apdraudēts. Daudzviet pasaulē
notiek vardarbības un terorisma eskalācija, nostiprinās ekstrēmisms un fundamentālisms
– atgādināja Benedikts XVI, 2008. gada oktobrī tiekoties ar Centrālāzijas reģiona
bīskapiem, kuri bija ieradušies Vatikānā vizītē „ad limina Apostolorum”. Viņš norādīja,
ka nepieciešams šīm tendencēm pretoties ar likumdošanu. Tomēr ļaunumam nekad nedrīkst
atbildēt ar ļaunumu. Leģislatīvā vara nedrīkst ierobežot reliģijas brīvību, jo ticības
brīva atzīšana pieder cilvēka fundamentālajām tiesībām. Baznīca nevienam neuzspiež
katoļticību, jo apzinās, ka cilvēka atgriešanās ir Svētā Gara darbības auglis. Ticība
ir Dieva darbs un dāvana – uzsvēra pāvests, norādot, ka šī iemesla dēļ ir aizliegta
jebkāda prozelītisma forma. Cilvēks var pieņemt ticību tikai apzināti un brīvi. Tas
kalpo ne tikai pašam indivīdam, bet visai sabiedrībai, jo dievišķo likumu uzticīga
ievērošana veicina solidaritāti un mierīgu savstarpēju sadzīvošanu.
Misiju
nodomā Benedikts XVI mudina ticīgos lūgties: Lai Svētais Gars uztur kristiešus,
kuri tiek vajāti Evaņģēlija dēļ, lai tie paliktu nelokāmi ticībā, apliecinot visai
cilvēcei savu mīlestību uz Dievu.
Daudzviet pasaulē kristiešiem ir ne
tikai aizliegts praktizēt savu ticību, bet arī tie tiek vajāti un pat nogalināti.
Vēstījumā 40. Pasaules Miera dienā, kas tika atzīmēta 2007. gada 1. janvārī, Benedikts
XVI paudis par to lielas skumjas un raizes. Atsevišķos reģionos valda režīmi, kas
mēģina uzspiest visiem vienu reliģiju. Savukārt citos laicīgā vara ir vienaldzīga
pret kristiešu tiesību ievērošanu. Gan vienā, gan otrā gadījumā tiek pārkāptas cilvēka
pamattiesības – norāda pāvests. Šis faktors atstāj negatīvu iespaidu uz mierīgu savstarpēju
sadzīvošanu. Reliģiskās brīvības neievērošana vienlaikus apdraud arī mieru. Šajā kontekstā
Svētais tēvs runā par dabiskā likuma ievērošanas nepieciešamību. Esam aicināti apzināties,
ka dabiskā likuma normas nav no ārpuses uzspiestas direktīvas. Šīs normas ir ierakstītas
katra cilvēka sirdī un tās saista visus cilvēkus. Dabiskā likuma atzīšana un ievērošana
ir pamats dialogam starp dažādu reliģiju ticīgajiem, kā arī pamats patiesa miera uzturēšanai
un veicināšanai.