Lieldienu vēstījums: mūsdienās cilvēcei ir vajadzīga garīga un morāla atgriešanās

«Priecīgas Lieldienas». Ar šiem vārdiem Benedikts XVI apsveica kristiešus Latvijā un ārpus tās robežām. Pāvests apsveica tālo un tuvo zemju iedzīvotājus, vēlot visiem līksmus Kristus Augšāmcelšanās svētkus. Lieldienu vēstījumā Benedikts XVI uzsvēra, «ka arī mūsdienās cilvēcei ir vajadzīga garīga un morāla atgriešanās.» Publicējam pāvesta Lieldienu uzrunu.

«Cantemus Domino: gloriose enim magnificatus est».
«Dziedāsim Kungam, Viņš ir patiesi godības pilns» (Liturgia delle Ore, Pasqua, Ufficio di Lettura, Ant. 1).

Dārgie brāļi un māsas!

Paziņoju Jums Lieldienu vēsti ar šiem liturģijas vārdiem, kas atbalso seno ebreju slavas himnu pēc Sarkanās jūras šķērsošanas. Izceļošanas grāmata (cfr 15,19-21) vēsta, ka tad, kad ebreji sausām kājām šķērsoja jūru un redzēja kā ūdens apņem ēģiptiešus, Mirjama – Mozus un Ārona māsa un citas sievietes, dejojot sāka šo gaviļu dziesmu: «Dziediet Kungam, jo Viņš ir brīnumaini uzvarējis, zirgu un jātnieku iemeta jūrā». Kristieši visā pasaulē atkārto šo seno dziesmu Lieldienu vigīlijā un sevišķa lūgšana izskaidro tās nozīmi – lūgšana, kura Augšāmcelšanās tiešajā gaismā top par mūsējo: «Dievs, arī mūsu laikos redzam atspīdam Tavus senos brīnumdarbus, to, ko ar savu spēcīgo roku darīji, lai atbrīvotu vienu tautu no faraona apspiešanas, tagad caur Kristības ūdeni paveic visu tautu glābšanu, ļauj, lai visa cilvēce tiek uzņemta Ābrama dēlu vidū un ņem dalību izvēlētās tautas cieņā».

Evaņģēlijs mums ir atklājis seno tēlu piepildījumu – ar savu nāvi un augšāmcelšanos Jēzus Kristus ir atbrīvojis cilvēku no pamatverdzības – grēka verdzības un atvēris viņam ceļu uz apsolīto zemi, Dieva valstību, vispārējo taisnīguma, mīlestības un miera valstību. Šī «izceļošana» pirmkārt notiek cilvēkā pašā un sastāv no jaunas dzimšanas Svētajā Garā, Kristības rezultātā, kuru Kristus mums ir dāvājis tieši Lieldienu noslēpumā. Vecais cilvēks dod vietu jaunam cilvēkam, iepriekšējā dzīve tiek atstāta aiz muguras un var ieiet jaunā dzīvē (cfr Rm 6,4). Bet garīgā «izceļošana» ir vispārējās atbrīvošanas sākums, kas spēj atjaunot ikvienu cilvēcisko aspektu, gan personīgo, gan sociālo.

Jā, brāļi, Pasha ir patiesā cilvēces pestīšana! Ja Kristus, Dieva Jērs, nebūtu izlējis savas asinis par mums, mums nebūtu nekādas cerības, mūsu un visas pasaules liktenis nenovēršami būtu nāve. Bet Pasha ir izmainījusi šo tendenci – Jēzus augšāmcelšanās ir jauna radīšana, kā potēšana var atjaunot visu augu. Tas ir notikums, kas izmainīja visu dziļo vēstures virzienu, nosverot to reizi par visām reizēm uz labā, dzīves un piedošanas pusi. Esam brīvi, esam glābti! Lūk, tāpēc sirds dziļumos izsaucamies: «Dziedāsim Kungam, Viņš ir patiesi godības pilns!».

Kristīgā tauta, izejot no Kristības ūdeņiem, ir sūtīta visā pasaulē vēstīt par šo glābšanu, nest visiem Lieldienu augļus, kas sastāv no jaunas dzīves, brīvas no grēka, atjaunotas savā sākotnējā skaistumā, labumā un patiesībā. Bez apstājas divu gadu tūkstošu laikā kristieši, it sevišķi svētie, bagātināja vēsturi ar dzīvo Lieldienu pieredzi. Baznīca ir izceļošanas tauta, jo visu laiku izdzīvo Lieldienu noslēpumu un izplata tā atjaunojošo spēku katrā laikā un vietā. Arī mūsdienās cilvēcei ir vajadzīga «izceļošana», nevis virspusēji uzlabojumi, bet garīga un morāla atgriešanās. Lai izietu no dziļās krīzes, kas prasa dziļas izmaiņas, sākot no sirdsapziņas, tai ir vajadzīga Evaņģēlija pestīšana.

Lūdzu Kungu Jēzu, lai Tuvajos Austrumos un it sevišķi zemē, ko svētījusi Viņa nāve un augšāmcelšanās, tautas veiktu patiesu un galīgu «izceļošanu» no kara un vardarbības uz mieru un saskaņu. Kristiešu kopienām, kas, it sevisķi Irākā, pazīst pārbaudījumus un ciešanas, Augšāmceltais atkārto mierinājuma un uzmundrinājuma pilnos vārdus, kurus teica saviem apustuļiem Pēdējo vakariņu namā: «Miers jums!» (Gv 20,21).

Tām Latīņamerikas un Karību valstīm, kurās pieaug noziegumi, kas saistīti ar narkotiku izplatīšanu, lai Kristus Pasha ir mierīgas līdzdzīvošanas un kopējā labuma cieņas zīme. Dārgā Haiti tauta, kuru izpostījusi lielā zemestrīces traģēdija, lai veic savu «izceļošanu» no sērām un izmisuma uz jaunu cerību, kuru atbalsta starptautiskā solidaritāte. Lai mīļie Čīles iedzīvotāji, kurus novājinājusi cita smaga dabas katastrofa, ticības balstīti, neatlaidīgi pievēršas atjaunošanas darbam.

Lai Augšāmceltā Jēzus spēkā Āfrikā tiek pielikts punkts konfliktiem, kas turpina radīt postu un ciešanas, un tiek panākts tas miers un samierinašanās, kas ir izaugsmes garantija. It seviški uzticu Kungam Demokrātiskās Kongo Republikas, Gvinejas un Nigērijas nākotni.

Lai Augšāmceltais uztur tos kristiešus, kas savas ticības dēļ cieš vajāšanas un pat nāvi, kā tas ir Pakistānā. Lai valstīm, kuras piemeklējis terorims un sociālas vai reliģiskas diskriminācijas, Viņš dāva spēku iet dialoga un mierīgas līdzās pastāvēšanas ceļus. Lai visu nāciju atbildīgajām amatpersonām Kristus Pasha dāva gaismu un spēku, tā, lai ekonomiskās un finansiālās aktivitātes beidzot notiktu saskaņā ar patiesības, taisnīguma un brālīgas palīdzības kritērijiem. Lai Kristus augšāmcelšanās pestījošais spēks piepilda visu cilvēci, lai tā uzveiktu pieaugošās «nāves kultūras» daudzveidīgās un traģiskās izpausmes, lai celtu mīlestības un patiesības nākotni, kurā katra cilvēka dzīvība tiek cienīta un pieņemta.

Dārgie brāļi un māsas! Lieldienas nav kaut kāda maģija. Tieši tāpat kā ebreji pēc Sarkanās jūras šķērsošanas atradās tuksnesī, arī Baznīca, pēc Augšāmcelšanās, atrodas pasaulē ar tās priekiem un cerībām, ar tās sāpēm un bažām. Un tomēr, šī vēsture ir mainīta, to raksturo jauna un mūžīga savienība, kas patiesi ir atvērta nākotnei. Tāpēc, glābti cerībā, turpināsim mūsu svētceļojumu, nesot sirdī veco un vienmēr jauno dziesmu: «Dziedāsim Kungam, Viņš ir patiesi godības pilns!».