Lielā piektdiena Vatikānā: Kunga ciešanu liturģija
Vardarbības pret sievietēm lielā traģēdija – tā bija pamattēma, kurai savās pārdomās
pievērsās Pāvesta nama sprediķotājs, tēvs Ranjero Kantalamessa. Kunga Ciešanu liturģija
notika Lielās piektdienas pēcpusdienā Svētā Pētera bazilikā, klātesot pāvestam Benediktam
XVI. Krustā sistais Jēzus ir cietēju „labākais sabiedrotais” – sacīja kapucīnu tēvs.
Vienai pusei cilvēces vajadzētu lūgt piedošanu otrajai pusei, tas ir, vīriešiem jālūdz
piedošana sievietēm. Kristus upuris atgādina, ka ar vardarbību un ļaunumu vienmēr
paliekam zaudētāji – pasvītroja sprediķotājs.
Reliģijas ir saistītas ar upuriem.
Taču kristietībā nevis cilvēks pienes Dievam upurus, bet Dievs upurē sevi, atdodot
nāvei savu mīļoto Dēlu. Līdz ar to, upura mērķis ir nevis „apmierināt” dievišķo būtni,
bet „savaldīt” cilvēku – likt viņam atmest naidu pret Dievu un savu tuvāko. Tēvs Ranjero
Kantalemessa atzina, ka Kristus upuris atklāj mūsdienu pasaulei brīnišķīgu vēsti.
Tas atgādina par vardarbības jēlumu un ļaunumu. Atgādina, ka ar vardarbību cilvēks
vienmēr paliek zaudētājs.
No viena puses, mūsdienu sabiedrība nosoda vardarbību
un tiecas aizstāvēt vājās un neaizsargātās būtnes, bet no otras puses, diemžēl, modernā
kultūra veicina un cildina vardarbību. Cilvēki bezcerībā un izmisumā plēš matus asiņaino
notikumu priekšā, bet vienlaikus, pat īsti neapzinoties, paši tiem sagatavo labvēlīgu
augsni ar dažādu televīzijas programmu vai citu sabiedriskās saziņas līdzekļu „palīdzību”.
Uztrauc tas, ka vardarbība un asiņainie skati ir kļuvuši par vispievilcīgākajām filmu
un video spēļu sastāvdaļām. Cilvēki gūst baudu, skatoties vardarbības ainas – norādīja
tēvs Kantalamessa. Vardarbības mehānisma iemeslu jāmeklē cilvēka tendencē atdarināt
citus, vēlēties to, ko vēlas citi. „Bara psiholoģija” vedina meklēt „grēkāzi”, lai,
kopīgi cīnoties pret atšķirīgo un parasti vājāko ienaidnieku, rastu mākslīgu un īslaicīgu
saliedētību. Šajā sakarā sprediķotājs minēja vardarbību jauniešu vidū skolās vai uz
ielām.
Mūsdienās joprojām ir plaši izplatīts arī kāds cits vardarbības veids
– sievietes izmantošana. Svētie Raksti runā par laulības pārkāpēju, ko farizeji gribēja
nomētāt ar akmeņiem. Tēvs Kantalamessa norādīja, ka laulības pārkāpšanā vienmēr iesaistītas
divas personas, taču sodīta tika tikai sieviete. Dažos pasaules reģionos šāda pieeja,
diemžēl, pastāv joprojām. Tomēr, kā redzam, Kristus attieksme ir pavisam citāda.
Vardarbība
pret sievieti izskatās vēl dramatiskāka tad, kad tā notiek vietā, kur vajadzētu valdīt
īpašai savstarpējai cieņai un mīlestībai, proti, attiecībās starp laulātajiem. Kapucīnu
tēvs atgādināja, ka tā var būt ne tikai fiziskā, bet arī verbālā vardarbība. Nereti
tā notiek mainītās lomās, taču vairumā gadījumu cietēja ir sieviete. Atsaucoties uz
Jāņa Pāvila II piemēru, tēvs Ranjero Kantalamessa atgādināja, ka šodien vienai cilvēces
daļai vajadzētu lūgt piedošanu otrajai. Pie tam, tas nedrīkst būt formāls, vispārējs
vai abstrakts žests. Šai piedošanas lūgšanai kristieša dzīvē jāizpaužas konkrētos
atgriešanās un izlīgšanas soļos ģimenē un sabiedrībā.