Lielā ceturtdiena Vatikānā: Kunga Pēdējo vakariņu atceres liturģija

Katrs cilvēks grib dzīvot pilnvērtīgu un piepildītu dzīvi. Patiesā, mūžīgā dzīve sākas jau šajā pasaulē – sacīja Benedikts XVI Kunga Pēdējo vakariņu dievkalpojumā, kas Lielās ceturtdienas vakarā notika Svētā Jāņa Laterāna bazilikā. Pāvests pasvītroja, ka Baznīcas pamatā ir Jēzus lūgšana par ticīgo vienotību. Tā ir garantija, ka apustuļu sludināšanai nekad nepienāks gals. Evaņģēlija mācība cilvēkos vienmēr izraisīs ticību un vienos tos Kristus Baznīcā. Liturģisko svinību laikā Svētais tēvs mazgāja 12 priesteriem kājas. Upurdāvanās saņēma ticīgo savākto kolekti, kas paredzēta zemestrīcē sagrautā Garīgā semināra atjaunošanai Haiti galvaspilsētā Portoprensā.

Homīlijā Benedikts XVI pievērsās Jēzus atvadu uzrunai (Jņ 17), kurā Viņš atklāj, kas ir mūžīgā dzīve un lūdz par mācekļu un visu ticīgo vienotību. „Bet šī ir mūžīgā dzīvība, lai viņi atzīst Tevi, vienīgo un patieso Dievu un Jēzu Kristu, ko Tu esi sūtījis”, teikts sv. Jāņa evaņģēlijā. Pāvests apliecināja, ka mēs katrs ilgojamies pēc piepildītas un laimīgas dzīves. Mūžīgā dzīve, par kuru runā Kristus, ir patiesā dzīve – tāda, kuru vērts dzīvot. Šajā Evaņģēlija fragmentā nav runa tikai par dzīvi pēc nāves. Benedikts XVI uzsvēra, ka īstā dzīve sākas jau šinī pasaulē. Paskaidroja, ka mūžīgās dzīves apsolījumam būs tikai tad jēga, ja iemācīsimies jau šeit un tagad dzīvot autentiskā veidā. Taču kā to īstenot? – jautāja Svētais tēvs. Kas tad ir šī īstā mūžīgā dzīve, kurai nāve nevar kaitēt?

Atbilde atrodama paša Kristus vārdos. Esam aicināti iepazīt Dievu. Dzīve ir saistīta ar pazīšanu. Neviens nav savas dzīvības autors un neviens nevar dzīvot vienīgi sev. Tāpēc esam aicināti uz patiesības un mīlestības attiecībām, uz savstarpējo atdevi un saņemšanu. Šādas attiecības piepilda mūsu dzīvi un dara to skaistu. Pāvests norādīja uz attiecību ar Dievu nozīmi, kurš ir vienīgais dzīvības Avots. Viņš atgādināja, ka pazīšana ir kas vairāk par racionālajām zināšanām. Svēto Rakstu skatījumā pazīt nozīmē būt vienotiem ar otru personu. Pazīt Dievu nozīmē Viņu mīlēt. Ja mēs iepazīstam šo dzīvības Avotu, tad mūsu dzīve iegūst pilnvērtīgu jēgu. Tā kļūst par mūžīgo dzīvi. „Tādējādi Jēzus vārds kļūst mums par aicinājumu”, sacīja pāvests. „Kļūsim Jēzus draugi, centīsimies Viņu aizvien vairāk iepazīt! Dzīvosim ar Viņu dialogā! Mācīsimies no Viņa dzīvot taisnu dzīvi, kļūsim Viņa liecinieki! Līdz ar to mēs kļūsim par cilvēkiem, kuri mīl un rīkosimies taisnīgi. Tādā veidā dzīvosim īstu dzīvi”.

Vispazīstamākā lūgšana no jau minētā Evaņģēlija fragmenta ir lūgšana par kristiešu vienotību. „Ne par viņiem vien es lūdzu, bet arī par tiem, kas caur viņu vārdiem ticēs man. Lai visi būtu vienoti.” Benedikts XVI skaidroja, ka Jēzus lūdzas gan par sava laika, gan visu laiku mācekļiem. Viņš raugās uz priekšu nākotnē. Saskata briesmas un ticīgo kopienu uztic debesu Tēvam. Kristus lūdzas par Baznīcu un tās vienotību. Tāpēc šī lūgšana ir pamats, uz kura veidota Baznīca – pasvītroja pāvests. Jēzus lūdzās, lai mācekļi cauri gadsimtiem turpinātu sludināt Viņa vārdu. Šie Viņa vārdi ir garantija, ka Kristus sekotāji nekad nepārstās izplatīt Evaņģēliju.

Svētais tēvs atgādināja, ka turklāt minētā lūgšana ir aicinājums mums izmeklēt savu sirdsapziņu. Kungs šobrīd man jautā: vai tu dzīvo, pateicoties ticībai, vienotībā ar mani un, līdz ar to, ar Dievu? Vai varbūt drīzāk dzīvo pats priekš sevis un attālinies no ticības? Līdz ar to, vai gadījumā neesi vainīgs pie notiekošās šķelšanās, kas aizēno manu misiju pasaulē un traucē cilvēkiem piedzīvot Dieva mīlestību? Svinot Cena Domini, Benedikts XVI mudināja ticīgos priecāties un pateikties Dievam, jo Viņš ir sevi mums atklājis. Bezgalīgais un ar prātu neaptveramais Dievs mums ir ļoti tuvs. Viņš mūs mīl un arī mēs varam Viņu iepazīt un mīlēt.

J. Evertovskis / VR