Benedikta XVI katehēze par sv. Albertu Lielo. Viss racionālais ir saskaņā ar ticību

Tie, kuri nodarbojas ar dabas zinātnēm, vienlaikus var veikt īstu svētuma ceļu, jo zinātne nav pretrunā ar ticību – norādīja Benedikts XVI vispārējās audiences laikā. Katehēzes mācībā pāvests runāja par sv. Albertu Lielo. Viņš ir Baznīcas doktors un dabas zinātnieku debesīgais aizbildnis. Svētā Pētera laukumā pulcējās gandrīz 30 tūkstoši svētceļnieku. Uzrunājot klātesošos poļu ticīgos, pāvests atgādināja, ka 25. martā Baznīca svin Kunga pasludināšanas svētkus. To ietvarā Polijā tiek atzīmēta Dzīvības svētuma diena. Iemiesošanās noslēpums atklāj cilvēka dzīvības neizmērojamo vērtību un cieņu – sacīja Svētais tēvs. Dzīvības dāvanu esam saņēmuši no Dieva. Viņš to svētdarīja ar sava Dēla cilvēktapšanu un piedzimšanu no Vissvētākās Jaunavas Marijas. Tāpēc nepieciešams šo dāvanu sargāt no cilvēka ieņemšanas brīža līdz pat dabiskajai nāvei. Pāvests pauda atbalstu un savu garīgo vienotību visiem, kuri ar dažādām iniciatīvām pievērš sabiedrības uzmanību dzīvības sakrālajam raksturam un veicina tās cieņas ievērošanu.

Viduslaiku kristīgās kultūras tēmai veltītā cikla ietvarā Benedikts XVI audiences dalībniekus iepazīstināja ar sv. Alberta Lielā dzīvi un izgaismoja viņa mācības raksturīgākos aspektus. Sv. Alberts ir viens no sholastiskās teoloģijas izcilākajiem skolotājiem. Dzimis Vācijā ap 1200. gadu. Jaunībā devās studijās uz Paduju. Vienā no Viduslaiku slavenākajām universitātēm studēja gramatiku, retoriku, dialektiku, aritmētiku, ģeometriju, astronomiju un mūziku. Tādā veidā parādīja lielu interesi par dabas zinātnēm. Padujā Alberts iepazinās ar dominikāņiem un 1223. gadā iestājās viņu ordenī. Šāds lēmums viņā nobrieda pamazām, pateicoties intensīvai lūgšanas dzīvei un ordeņa locekļu svētuma piemēram. Tie bija divi izšķiroši faktori, kas palīdzēja pārvarēt šaubas un tikt galā ar pretestību no ģimenes locekļu puses. Šajā sakarā pāvests uzsvēra: „Bieži vien jaunības gados Dievs mūs uzrunā un norāda uz mūsu dzīves plāniem. Tāpat kā Albertam, arī mums visiem, Kunga Vārda dzīvināta personīgā lūgšana, sakramentu pieņemšana un garīgā vadība kalpo kā līdzekļi, lai atklātu Dieva balsi un tai sekotu”.

Pēc iesvētīšanas par priesteri Alberts tika nosūtīts uz Parīzi, lai papildinātu savas zināšanas teoloģijā. Parīzē viņš sāka nodoties rakstīšanai un pats ieņēma mācībspēku rindas. Vēlāk ordeņa vadība jaunajam teologam uzticēja uzdevumu izveidot augstskolu Ķelnē. Šajā darbā viņam palīdzēja viņa skolnieks Akvīnas Toms. 1254. gadā Albertu ievēlēja par dominikāņu ordeņa provinciālu Teitonijas provincē, kas toreiz aptvēra plašu Centrāleiropas teritoriju. Viņa izcilās spējas ievēroja pāvests Aleksandrs IV un 1260. gadā nominēja par Rēgensburgas bīskapu. Šajā amatā Alberts kalpoja četrus gadus un tad atkal atgriezās pie akadēmiskā darba. Nomira Ķelnes klosterī 1280. gadā. Tituls „Lielais” norāda uz viņa plašajām un dziļajām zināšanām. Tās gāja roku rokā ar dzīves svētumu.

Benedikts XVI paskaidroja, ka sv. Alberts Lielais bija lūgšanas, zinību un žēlsirdības vīrs. Savā laikā viņš bija liela autoritāte ne tikai Baznīcā, bet arī visā sabiedrībā. Deva svarīgu ieguldījumu Lionas koncila darbā. Rūpējās par sava izcilākā studenta – sv. Akvīnas Toma mācības izkristalizēšanu un izplatīšanu. Pāvests Pijs XI Albertu Lielo iecēla svēto kārtā un pasludināja par Baznīcas doktoru, bet Pijs XII – par visu dabas zinātnieku debesīgo aizbildni.

Atsaucoties uz šī izcilā teologa mācību, Benedikts XVI atgādināja, ka viss racionālais ir pilnīgā saskaņā ar Svētajos Rakstos atklāto patiesību. Starp zinātni un ticību nav pretrunas. Filozofijai un teoloģijai ir atšķirīgas metodes, taču tās abas palīdz atklāt cilvēka patieso aicinājumu. Radītā pasaule ir kā grāmata, ko „sarakstījis” Dievs. Dabas zinātņu pētniecība palīdz mums nonākt līdz pašam Radītājam. Pāvests norādīja, ka sv. Alberts Lielais sniedza ievērojamu ieguldījumu, palīdzot atklāt Aristoteļa mācības vērtību. Vispārējās audiences laikā Benedikts XVI aicināja klātesošos lūgties, lai Baznīcai nekad nepietrūktu gudru un kompetentu teologu, kuru kalpojums sakņotos dziļā lūgšanu dzīvē.

J. Evertovskis / VR