Sv. Luidži Orione un viņa kalpojums dzīves pabērniem

12. martā Baznīca godina svētā Luidži Oriones piemiņu. Viņa dzīve ir tuvākmīlestības paraugs. Luidži piedzima 23. jūnijā, svētā Jāņa Kristītāja svētku priekšvkarā, Pjemontes novada Aleksandrijas provincē. Viņa tēvs bija ielu remontstrādnieks, māte mājsaimniece. Abi vecāki bija ļoti ticīgi.

Zēna gados Orione mācījās Turīnā, Jāņa Bosko vadītajā skolā, un bija izpelnījies sava skolotāja atzinību. 13 gadu vecumā viņš sāka ciest no dažādām veselības problēmām. Cīnoties ar nespēku, Luidži piedalījās Jāņa Bosko bērēs 1888. gadā. Tikai dažas dienas pēc tam, zēns brīnumainā veidā bija izveseļojies.

Sasniedzis 20 gadu vecumu un būdams jau garīgā semināra audzēknis, Orione, tāpat kā savulaik Jānis Bosko, atvēra skolu nabadzīgajiem bērniem. Jau būdams priesteris, viņš kopā ar citiem amata brāļiem nodibināja Dievišķās Providences dēlu kustību. Viens no šīs kustības dalībniekiem bija Lorenco Perozi, ko vēlāk pasaule iepazina kā vienu no izcilākajiem itāliešu sakrālās mūzikas komponistiem.

1908. gadā priesteris Orione devās uz Mesīnu, Sicīlijā, un uz Redžo Kalabriju. Abas pilsētas bija izpostījusi zemestrīce. 3 gadus viņš kalpoja zemestrīcē cietušajiem, īpaši palīdzot bāreņiem. 1915. gadā, kad notika zemestrīce Marsikā, Orione steidzās arī uz turieni. Tai pašā gadā viņš nodibināja Mazo žēlsirdības māsu kongregāciju.

Beidzoties II Pasaules karam, Orione sāka izvērst savu darbības loku, dibinot aizvien jaunas skolas, lauksaimniecības apvienības un karitatīvās organizācijas. Galveno uzsvaru viņš vienmēr lika uz palīdzību bāreņiem un nabadzīgajiem. Nākamo 20 gadu laikā līdz pat savas šīszemes dzīves norietam, viņš rūpējās arī par līdzīgu iestāžu dibināšanu abos Amerikas kontinentos.

I. Šteinerte/pēc Interneta materiāliem