Prasība izbeigt vardarbību. Katehēze par sv. Bonaventūras mācību
Dieva mīlestība savā bagātībā pārsniedz visas zināšanas. Līdzās domāšanai vajadzīga
pazemība, attīrīšanās un lūgšana, lai pats Dievs apgaismotu mūsu sirdi un dāvātu savu
sadraudzību – sacīja Benedikts XVI trešdienas katehēzes mācībā. Šorīt pāvests turpināja
jau pagājušajā nedēļā iesākto tēmu par sv. Bonaventūru, viņa darbiem un mācību. Audiences
sākumā Svētais tēvs uzrunāja Karlo Ņokki vārdā nosauktās apvienības locekļus, mudinot
tos nesavtīgi darboties plašajā veselības aprūpes laukā. Noslēgumā apliecināja savu
garīgo vienotību ar visiem, kuri pirms dažām dienām cieta zemestrīcē Turcijā, un izteica
līdzjūtību vardarbības upuriem Nigērijā. „Vēlreiz atkārtoju, ka vardarbība neatrisina
konfliktus”, pasvītroja Benedikts XVI.
Kādā saulainā pagājušā gada rudens
dienā, 25. oktobrī, Milānas Doma laukumā notika pr. Karlo Ņokki beatifikācijas svinības.
Viņš bija izcils bērnu un jauniešu audzinātājs, un karavīru kapelāns Otrā Pasaules
kara laikā. Jaunā svētīgā darbība bija vērsta uz personas cieņas restaurāciju cilvēkos.
Neraugoties uz kara briesmām, viņš ar lielu dedzību aprūpēja bērnus bāreņus, jauniešus,
ievainotos un karavīrus. Viņš sadedzināja savu dzīvi, meklējot Kristus tēlu katra
cilvēka sejā, jo bija pārliecināts, ka tikai mīlestība var glābt pasauli. Mūsdienās
šī priestera darbs turpinās visā pasaulē. Viņa vārdā nosauktā apvienība darbojas ne
tikai Eiropā, bet arī Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā. Divdesmit astoņos tās centros
ir 3800 gultas vietas. Apvienība ik dienas aprūpē 10 tk. cilvēku ar īpašām vajadzībām,
vecos ļaudis, onkoloģiskos slimniekus un pacientus dzīves pēdējā stadijā.
Uzrunājot
apvienības locekļus šī rīta audiences laikā, Benedikts XVI Karlo Ņokki dēvēja par
„moderno laiku apustuli” un „kristīgās mīlestības dižgaru”. Viņš bija dinamisks un
entuziasma pilns priesteris, kurš vispilnīgākā veidā īstenoja savā dzīvē Evaņģēlija
mācību. Šajā priesterības gadā Baznīca kārtējo reizi uzlūko viņu kā paraugu. Pāvests
vēlēja, lai viņa spožais piemērs iedvesmo visus, kuri kalpo cietējiem, un palīdz priesteriem
no jauna atklāt ordinācijā saņemtās dāvanas lielo nozīmi.
Runājot par sv.
Bonaventūru, Benedikts XVI norādīja uz viņa mācības dažiem spilgtākajiem aspektiem.
Šis trīspadsmitā gadsimta svētais, franciskāņu ordeņa ģenerālpriekšnieks, pieder tām
personībām, kuras veidoja kristīgas Eiropas garu. Viņš palīdzēja veicināt harmoniju
starp ticību un kultūru. Viduslaikos Joahima de Flores iespaidā Baznīcā radās saspīlējums.
Daži mācīja, ka Asīzes Francisks esot ielicis pamatus jaunam – Svētā Gara laikmetam.
Tie sapņoja par „citas Baznīcas” rašanos. Bonaventūram nācās atspēkot maldus un rūpēties
par vienības saglabāšanu. Pāvests norādīja, ka kaut kas līdzīgs šādam „anarhiskajam
utopismam” tiecās iezagties arī pēc Vatikāna II koncila. Kāds strāvojums gribēja izdzēst
visu līdzšinējo Baznīcas vēsturi. Taču garīgie gani, ar pāvestiem – Pāvilu VI un Jāni
Pāvilu II priekšgalā, ar lielu gudrību prata nosargāt Baznīcas vienību. Šajā sakarā
ir vērts mācīties no sv. Bonaventūras. Viņš atgādina, cik svarīga ir izšķiršanas spēja.
Kristus dod savai Baznīcai jaunas harizmas. Mums jābūt atvērtiem, taču reizē jāpieiet
tām ar gudrību un reālismu.
Uzrunājot klātesošos, pāvests uzsvēra, ka Jēzus
Kristus ir pēdējais Dieva vārds. Mums nav jāgaida citu Evaņģēliju vai citu Baznīcu.
Savos darbos Bonaventūra norāda uz trīs etapiem ceļā pie Dieva. Garīgajā dzīvē svarīgu
vietu ieņem attīrīšanās, apgaismošana un vienotība. Lai šķīstītos, cilvēkam pazemīgi
jāstājas pretī grēkam. Savukārt, lūgšana, meditācija un aizvien labāka Kristus iepazīšana
apgaismo viņa sirdi. Trešais ir kontemplācijas un vienotības ar Dievu ceļš, kas dāvā
patiesu prieku un laimi. Bonaventūra atklāj, ka tikai iepazīstot un iemīlot Kristu,
mēs piešķiram jēgu savai dzīvei un veidojam to uz stingra un droša pamata. Šī viduslaiku
svētā mācība ir dziļi kristoloģiska.
Vispārējā audiencē šodien piedalījās
apmēram 12 tk. ticīgo. Pāvila VI zālē visiem klātesošajiem nepietika vietas, tāpēc
daļa svētceļnieku bija pulcējušies Vatikāna bazilikā. Dievnamā pāvests piegāja klāt
dažiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un uzrunāja pr. Karlo Ņokki apvienības locekļus,
savukārt zālē vadīja katehēzes mācību par sv. Bonaventūru. Tikšanās noslēgumā Benedikts
XVI vērsās pie visas pasaules ar diviem īpašiem aicinājumiem. Viņš apliecināja savu
garīgo tuvumu Turcijā notikušajā zemestrīcē cietušajiem, mudināja starptautisko kopienu
sniegt tiem palīdzību, kā arī izteica līdzjūtību saistībā ar Nigērijā notikušo slaktiņu.
Tajā gāja bojā arī nevainīgi bērni. Pāvests kārtējo reizi stingri pieprasīja izbeigt
vardarbību. „Vēl reizi ar sāpīgu sirdi atkārtoju, ka vardarbība neatrisina konfliktus,
tieši pretēji, tā tikai vairo traģiskās sekas. Vēršos pie visiem, kuru rokās ir laicīgā
un reliģiskā vara, un pieprasu rūpēties par drošību un mierīgu visu iedzīvotāju sadzīvošanu”,
sacīja Benedikts XVI. Viņš apliecināja, ka lūdzas par Nigērijas garīgajiem ganiem
un ticīgajiem, lai tie, būdami stipri cerībā, kļūtu par patiesiem izlīgšanas lieciniekiem.