Patiesības garīgums un kristīgā misija Matteo Ričči atstātajā mantojumā

2. martā, Romas Pontifikālajā Gregora universitātē notika konference, kas veltīta Ķīnas evaņģelizētāja, jezuīta Matteo Ričči piemiņai, apritot 400 gadiem kopš viņa nāves. Viens no konferences relatoriem, profesors Taivānas Katoļu universitātē, jezuītu tēvs Augustīns Tsang Hingto nolasīja referātu par Matteo Ričči savulaik akcentēto patiesības garīgumu un tā pielietojumu mūsdienu evaņģelizācijā. Jēdziens „patiesības garīgums” ir izskaidrots Ričči grāmatā „Debesu Kunga patiesā nozīme”. Tēvs Tsang Hingto šo grāmatu sauc par starpreliģiju dialoga meistardarbu.

Izstudējis Konfūcija mācību, Matteo Ričči secināja, ka savā sākotnējā formā tā bija „dabiskā likuma” izteiksme. Tieši tas misionāram kalpoja par pamatu, lai ķīniešus sāktu iepazīstināt ar kristietību. Viņa grāmata īstenībā bija sagatavošanās dialogs pirms turpmākās evaņģelizācijas – tās, kas ir nepieciešama, lai cilvēks varētu kristīties. Šī grāmata joprojām tiek izplatīta ne tikai Ķīnas provincēs, bet arī vairākās citās Āzijas zemēs.

Šodien, kad dzīvojam tā dēvētā „globālā ciemata” apstākļos, kur aizvien vairāk saskaras dažādu kultūru un reliģiju cilvēki, lielas pārmaiņas skar arī misionāro darbu. Ja agrāk Rietumzemju misionāri brauca evaņģelizēt kolonijas, kas bija pakļautas vairākām Eiropas zemēm, tad šodien viņu darbs bieži vien noris zemēs, kas pret kristietību nav labvēlīgas, vai pat naidīgas.

Mūsdienās daudzi izrāda interesi par lielākajām pasaules reliģijām. Arī uz Āziju smelties garīguma pieredzi budismā, hinduismā un citās reliģiskajās tradīcijās ik gadus dodas aizvien vairāk cilvēku, to skaitā no Rietumiem. Ievērojot pasaules reliģiju, kā arī sekularizācijas izaicinājumus kristietībai, Hanss Kings ir uzdevis jautājumu – vai kristietība šodien ir kaut kas būtiski atšķirīgs, kaut kas īpašs?

Kā pamatot nepieciešamību pēc kristīgās misijas? – savukārt jautā jezuītu tēvs Tsang Hingto. Aplūkojot Matteo Ričči atstāto mantojumu, priekšplānā viņš izvirza jau pieminēto „patiesības garīguma” jēdzienu. Mūsdienu kristiešiem tas vispirms palīdz cīnīties ar divām nepatiesībām – pirmkārt, ka patiesība nav atrodama nekristīgajās reliģijās un ka nekristieši netiks pestīti; otrkārt, ka visas reliģijas ir vienādas, un ka nekristīgajās reliģijās nav nepareizu mācību. Ar Ričči garīgumu tēvs Tsang Hingto aicina iepazīties arī tos mūsdienu kristiešus, kas šaubās par Baznīcas misijas ad gentes derīgumu.

Profesors no Taivānas Katoļu universitātes referātā izcēla vairākus, viņaprāt, nozīmīgus aspektus mūsdienu kristīgajā misijā: pirmkārt, patiesība un svētums nekristīgajās reliģijās. Šai sakarā Vatikāna II koncils Deklarācijā par Baznīcas attiecībām ar nekristīgajām reliģijām, ir pasludinājis: „Katoliskā Baznīca nenoliedz neko no tā, kas ir patiess un svēts citās reliģijās. Tā ar cieņu attiecas pret dzīvesveidu, likumiem un mācību, kas, neraugoties uz to, ka ir daudzējādā ziņā atšķirīgi no Baznīcas dzīvesveida, likumiem un mācības, tomēr bieži vien atstaro Patiesību, kas apgaismo visus cilvēkus. Tāpēc Baznīca aicina savus dēlus un meitas apdomīgi un ar mīlestību veikt dialogu un sadarboties ar citu reliģiju sekotājiem, un ar personīgo piemēru apliecinot kristīgo ticību un dzīvi, atzīt, palīdzēt saglabāt un veicināt tos morālos labumus un vērtības, kas rodami šo cilvēku vidū, viņu sabiedrībā un kultūrā.”

Tēvs Tsang Hingto sīkāk pievērsās arī apgalvojumam, ka „ārpus Baznīcas nav pestīšanas”. Ko nozīmē šī, Baznīcas tēvu bieži vien pieminētā frāze? Tas nozīmē, ka visa pestīšana nāk no Kristus, kas ir Baznīcas galva. Taču aicinājums uz pestīšanu tiek adresēts visiem cilvēkiem. Aicināt, savukārt, tiek pamudināti Baznīcas locekļi. Viņu uzdevums ir sludināt Kristu visai pasaulei. Cilvēki nespēj atpestīt paši sevi. Vienīgais Pestītājs ir Kristus. Tikai Viņš ir Dievs un cilvēks. Taču viņa „pestījošā funkcija” neattiecas tikai uz kristiešiem. Tā ir universāla un paredzēta visiem cilvēkiem, kas vēlas tikt atpestīti.

Savā referātā konferences dalībnieks no Āzijas sīkāk pakavējās arī pie citiem kristīgās misijas aspektiem – tādiem, kā dialogs un kristīgās vēsts sludināšana, uzsverot, ka dialogs neaizvieto sludināšanu; pie mīlestības, kam ir jābūt katras kristīgās misijas pamatā, un citiem. Relators atgādināja, ka pirms 400 gadiem tēvs Matteo Ričči vēstīja par Patiesību mīlestības dēļ uz pasauli. „Mums šodien jācenšas darīt tāpat!” aicināja jezuīts no Taivānas.

I. Šteinerte / VR