Vispārējā audience: Lielais gavēnis ir atgriešanās laiks
Atgriezties nozīmē iet pret straumi. Šī straume ir nekas cits kā virspusējs dzīves
veids, kam reizēm padodamies un tādējādi kļūstam par ļaunuma un mērenības gūstekņiem
– norādīja Benedikts XVI Pelnu trešdienas katehēzes mācībā. Viņš pasvītroja, ka atgriešanās
ir cieši saistīta ar ticības izvēli, kas ieved mūs dziļākā komūnijā ar Kristu. Vispārējās
audiences laikā pāvests runāja par Lielā gavēņa jēgu un skaidroja pelnu kaisīšanas
rita nozīmi. Pāvila VI zālē klātesošo vidū bija vairāk nekā trīsdesmit svētceļnieku
no Latvijas. Uz tikšanos ar Svēto tēvu viņi ieradās Jelgavas diecēzes bīskapa Antona
Justa vadībā. Uzrunājot ticīgos angļu valodā, pāvests sveica bīskapu Justu un kustības
Pro Sanctitate locekles.
Pelnu trešdienā sākas Lielais gavēnis. Raugoties
no kristīgā viedokļa, katru savas dzīves dienu un ikvienu mirkli varam uzskatīt par
pestīšanai labvēlīgu laiku – atgādināja Benedikts XVI. Tomēr gavēnis tam ir īpašs
laiks. Tas mūs sagatavo Kunga Augšāmcelšanās svētku svinēšanai. Svētie Raksti aicina
atgriezties. Apustulis Pāvils atgādina, lai mēs „nesaņemtu Dieva žēlastību veltīgi”
(2 Kor 6, 1). Atgriešanos vajadzētu uztvert ne tikai kā zināmas kārtības ievešanu
savā dzīvē, bet kā kaut ko daudz dziļāku. Esam aicināti to saprast kā patiesu iekšēju
atjaunotni un pārmaiņu. Atgriezties nozīmē doties pret straumi. Svētais tēvs pasvītroja,
ka tā ir kaut kas vairāk nekā morālā izvēle. Atgriešanās izriet no ticības.
Pāvests
skaidroja, ka aicinājums atgriezties ir ietverts divās formulās, kas tiek lietotas
pelnu kaisīšanas rita laikā. Pirmā formula balstās uz Jēzus vārdiem atklātās darbības
sākumā: „Atgriezieties no grēkiem un ticiet Evaņģēlijam”. Otrā – senāka formula skan:
„Atceries, cilvēk, ka tu esi puteklis un par putekli atkal pārvērtīsies”. Pirmajā
ir ietverts aicinājums novērsties no virspusēja un ar kristīgo mācību nesaskanīga
dzīves veida. Tas ir aicinājums atmest grēku un atjaunot dzīvas attiecības ar Kristu,
kurš vienīgais dāvā patiesu brīvību un laimi. Otrās formulas vārdi, ko priesteris
izrunā, kaisot uz ticīgā pieres pelnus, atgādina par nāvi un jauno dzīvi Kristū. Lai
iemantotu šo jauno dzīvi esam aicināti būt nomodā. Šie vārdi atgādina par mūsu trauslumu
un vienlaikus ietver sevī aicinājumu nebaidīties no nāves. Cilvēks ir puteklis, taču
– dārgs un vērtīgs Dieva acīs. Dievs viņu radījis nemirstībai.
Atgriešanās
un ticēšana Evaņģēlijam nav divas atšķirīgas lietas – pasvītroja Benedikts XVI. Baznīca
atbalsta mūs šajā ceļā ar Dieva vārdu un sakramentu žēlastību. Šajā sakarā Svētais
tēvs īpaši norādīja uz dalības ņemšanas Euharistijā un dzīves mīlestībā nozīmi. Euharistija
ir mīlestības avots un piepildījums. Atgriešanās ir nevis tīri cilvēcisko pūliņu pēc
pilnības redzams rezultāts, bet atbilde Kristus Labajai Vēstij. Dievs nemitīgi izmaina
mūsu dzīvi. Atgriešanās ir ikdienas uzdevums. Lielajā gavēnī esam aicināti savu domāšanu
un rīcību aizvien vairāk saskaņot ar Kristus gribu. Esam aicināti pilnveidoties labajā,
uzticēties Dieva žēlsirdībai un veidot ar Kungu pēc iespējas dziļāku draudzības un
mīlestības saikni.
Vispārējās audiences laikā pāvests uzrunāja atsevišķas
svētceļnieku grupas ne tikai franču, angļu, vācu, spāņu, portugāļu un itāliešu, bet
arī poļu, horvātu, čehu un slovāku valodā. Noslēgumā apsveica jauniešus, slimniekus
un jaunlaulāto pārus. Pēdējos mudināja drosmīgi un ar nesavtīgu atdevi būvēt savu
ģimenes namu uz dievišķās mīlestības stiprās klints.