No 8. līdz 13. februārim Vatikānā notiek Rumānijas bīskapu vizīte ad limina Apostolorum.
Vatikāna radio iztaujāja Rumānijas Bīskapu konferences prezidentu, Bukarestes arhibīskapu
Joanu Robu.
Rumānijas Bīskapu konferencei ir īpaša struktūra. Vai varētu
to īsumā raksturot? Mūsu Bīskapu konferencei ir divas nodaļas: latīņu un Austrumu.
Zinām, ka arī citās zemēs, piemēram, Turcijā, pastāv Bīskapu konference, kurā apvienojušies
dažādu ritu bīskapi. Rumānijas Bīskapu konferencē atspoguļojas Katoliskās Baznīcas
daudzveidīgums. Pie mums pastāv trīs katoļu riti – latīņu, bizantiešu un armēņu, kā
arī trīs galvenās mūsu zemes liturģiskās valodas – rumāņu, ungāru un vācu. Visumā,
šeit zināmā mērā atspoguļojas universālās Baznīcas vaigs.
Kāda ir Katoliskās
Baznīcas situācija 20 gadus pēc komunisma krišanas? Šodien varam atzīt, ka
Rumānijas Katoliskā Baznīca kanoniskā ziņā ir labi organizēta un tā var veikt darbību,
kas līdzinās vajāšanas nepieredzējušo zemju Baznīcu darbībai. Ja pirms 1989. gada
pastorālā darbība varēja izvērsties tikai dievnamu iekšienē, tad šodien pastāv dažādas
pastorālās darbības jomas – no masu medijiem, līdz skolām un universitātēm, jauniešiem
un veciem ļaudīm, armijai, cietumiem un slimnīcām.
Vai pašreizējo Rumānijas
sabiedrību var raksturot kā sekularizētu sabiedrību? Kādas ir lielākās grūtības, ar
ko Baznīcai ir jāsaskaras šobrīd? Nē, mūsu sabiedrība vēl nav pilnīgi sekularizējusies.
Rietumu pasaules iespaids šai ziņā ir aizvien stiprāks un tas notiek ar masu mediju
starpniecību, migrāciju, tūrismu, utt. Starp lielākajām grūtībām, pirmais, kas man
nāk prātā, ir daudzu katolisko ģimeņu izceļošana. Līdz ar to ir vērojama draudžu un
citu Baznīcas kopienu „novecošanās”. Tie, kas ir aizbraukuši darba meklējumos, galvenokārt
ir jaunieši. Tādējādi, tieši tad, kad centāmies gūt lielāku stabilitāti un izaugsmi,
notika šī cilvēku aizplūšana uz ārzemēm, un tas viss – materiālā trūkuma dēļ. Diemžēl,
valsts autoritātes neizrāda jūtīgumu pret šo samilzušo problēmu.