Benedikts XVI Pasaules Slimnieku dienā: mūsu rūpes par cietējiem – Dieva mīlestības
zīme
Dievmātes parādīšanās Lurdā piemiņas dienā un 18. Pasaules slimnieku dienā Benedikts
XVI Vatikāna bazilikā celebrēja Svēto Misi. Homīlijā atgādināja, ka Baznīca veic divus
būtiskus uzdevumus – evaņģelizācijas darbu un slimnieku miesīgo un garīgo aprūpi.
Tā turpina Kristus iesākto un Viņa uzticēto misiju. Šīs zemes dzīves laikā Jēzus sludināja
Labo Vēsti un dziedināja slimos. Dievs vēlas dziedināt visu cilvēku – pasvītroja pāvests.
Miesas atveseļošana, saskaņā ar Evaņģēlijiem, ir zīme daudz dziļākai izdziedināšanai,
proti, atbrīvošanai no grēkiem. Pāvesta vadītajā Euharistijā piedalījās slimnieki
un UNITALSI organizācijas pārstāvji. Pirms Svētās Mises bazilikā tika ienestas sv.
Bernadetes Subiru relikvijas un novietotas pie Lurdas Dievmātes attēla. Tās tika atvestas
procesijā no Kastelgandolfo. Marija, kura ir Baznīcas Māte un ticīgo paraugs, tiek
piesaukta un godināta kā „Slimnieku veselība” – sacīja Benedikts XVI. Viņa rūpējas
par visiem cietējiem. To apliecina tūkstošiem cilvēku, kuri devušies uz mariāniskajām
svētnīcām un saņēmuši mierinājumu, stiprinājumu un pat fizisko izdziedināšanu. Lurda
ir Dievmātes izraudzītā vieta. Tajā īpaši spilgti atklājas Viņas mātišķās rūpes par
slimniekiem.
Svinot šo piemiņas dienu, visos dievnamos skan „Magnificat” slavas
dziesma. Benedikts XVI paskaidroja, ka tajā Vissvētākā Jaunava Marija slavē Dieva
brīnumainos darbus pestīšanas vēsturē. „Magnificat” nav to dziedājums, kuriem „smaida
laime” – norādīja pāvests. Tā drīzāk ir pateicība no to cilvēku puses, kuri pazīst
šīs dzīves grūtības, bet uzticas Dievam. Šajā slavas dziesmā atklājas paaudžu paaudzēs
glabātā un tālāk nodotā ticība. To cilvēku ticība, kuri savu cerību balsta uz Dievu
un steidzas palīgā saviem brāļiem cietējiem. Pāvests uzsvēra, ka visi, kuri pastāvīgi
atrodas blakus cietējiem, labi zina, kas ir bailes un asaras, bet tajā pašā laikā
ir piedzīvojuši arī prieka brīnumu, kas ir mīlestības auglis.
Svētais tēvs
atgādināja, ka kopš 25 gadiem darbojas Pontifikālā Slimnieku pastorālās aprūpes padome,
ko izveidoja Jānis Pāvils II. Tās galvenais uzdevums ir stiprināt ticīgo apziņu, ka
žēlsirdīgā mīlestība pret slimniekiem nes pasaulei dzīvības Evaņģēliju. Padome palīdz
cilvēkiem dziļāk apzināties cik svarīgi ir būt blakus slimniekiem. Benedikts XVI pauda
atzinību dikastērija bijušajiem un esošajam vadītājam un darbiniekiem, sveica visus
slimniekus un apliecināja, ka Baznīca turpina rūpēties par visiem cietējiem. Tās mātišķā
gādība atspoguļo paša Dieva mīlestību. Vai spēja pieņemt un upurēt savas ciešanas
nav mīlestības brīnums? – jautāja pāvests. Vai tas nav Dieva žēlastības brīnums, ka
daudzi jo daudzi cilvēki stājas pretī ļaunumam ar ticības un cerības spēku? Visos
laikos varam sastapt ļoti daudzus cilvēkus, kuri ziedo savu laiku un enerģiju, lai
palīdzētu cietējiem. Par to varam priecāties. Svētais tēvs piebilda, ka paši cietēji
ir mīlestības brīnumdarbu un Lieldienu prieka liecinieki.
Pāvests atgādināja,
ka Baznīca vienmēr lūdzas par cietējiem. Kristus ir iedibinājis speciālu sakramentu.
Slimnieku svaidīšana dziedina ne tikai dvēseli, bet nereti arī miesu. Jēzus darbojas
savā Baznīcā joprojām. Liela loma ir mūsu ticībai. Svētie Raksti māca, ka tas, kurš
ir slims, lai paaicina priesteri. Tā kā šis ir garīgajiem ganiem veltīts jubilejas
gads, Benedikts XVI norādīja uz saikni starp slimniekiem un priesteriem. Gan vieni,
gan otri ir saistīti ar zināmu uzdevumu. Slimniekiem pienākas aicināt priesterus,
bet priesteriem pienākas viņu aicinājumam atbildēt un steigties palīgā. Pāvests vēlreiz
norādīja uz slimnieku pastorālās aprūpes lielo nozīmi un atgādināja, ka dziedināšana
un pestīšana Svētajos Rakstos vienmēr attiecas uz visu cilvēku kopumā – gan dvēseli,
gan miesu. Izveidojot Pontifikālo Slimnieku pastorālās aprūpes padomi, Svētais Krēsls
vēlējās sniegt savu ieguldījumu un veicināt to, lai slimnieki vienmēr tiktu pieņemti
un aprūpēti pilnīgā saskaņā ar personas cieņu.