Pāvesta pārdomas par sv. Antona no Padujas mācības aktualitāti

„Tikai tas, kurš lūdzas, attīstās savā garīgajā dzīvē. Lūgšana ir cilvēka mīlošas attiecības ar Dievu”, sacīja Benedikts XVI vispārējās audiences laikā. Tā notika Pāvila VI zālē, Vatikānā. Katehēzes mācībā pāvests runāja par sv. Antonu no Padujas. Viņš ir viens no iemīļotākajiem un populārākajiem svētajiem visā pasaulē, arī Latvijā. No 15. līdz 20. februārim Padujā svētā mirstīgās atliekas tiks izstādītas publiskai pagodināšanai. Balstoties uz sv. Antona mācību, pāvests skaidroja, ka „krucifiksa spogulī” atklājas visa mūsu personas cieņa.

Antons dzimis 1195. gadā Lisabonā, Portugālē, dižciltīgā ģimenē. Kristībā saņēma vārdu Ferdinands. Jau agrā bērnībā izcēlās ar lielu Dieva un tuvākā mīlestību. Piecpadsmit gadu vecumā pameta savu vecāku bagāto namu un iestājās augustīniešu klosterī. Tur viņš atbalstīja nabagus, apkopa slimos bērnus un cītīgi mācījās. Bija ļoti apdāvināts un centīgs. 1220. gadā Ferdinands kļuva par priesteri. Kāds nejaušs gadījums viņa dzīvi ievirzīja pavisam citās sliedēs. Tajā pašā gadā Koimbrā viņš bija klāt pie pirmo piecu Marokā nomocīto franciskāņu apbedīšanas. Tos viņš iepriekš pazina. Jaunā priestera pārdzīvojums pie mocekļu zārkiem bija tik spēcīgs, ka pats apņēmās doties misijās. Lai to varētu vieglāk izdarīt, no augustīniešiem pārgāja pie franciskāņiem, kur arī saņēma vārdu Antons. 1221. gadā Asīzē piedalījās franciskāņu ordeņa ģenerālkapitulā.

Tā kā Antons bija ļoti apdāvināts un labi izglītots, Francisks viņam uzticēja teoloģijas kursa vadīšanu un sprediķošanu. Antons ar saviem dzīvajiem Svēto Rakstu komentāriem ielika pamatus franciskāņu teoloģijai – norādīja Benedikts XVI. Viņa raksti uzrunā cilvēkus un parāda patiesu kristīgās dzīves ceļu. Tajos atklājas Evaņģēlija skaistums. Antons nomira 1231. gada 13. jūnijā, Padujā. Jau pēc gada tika pasludināts par svētu. Viņa mācība joprojām ir aktuāla.

Pāvests pasvītroja, ka lūgšana ir mīlošas attiecības ar Kungu. Sv. Antons atklāj, kādas ir šo attiecību galvenās sastāvdaļas. Tas ir klusums, paļāvīga sirds atvēršana Dievam, saruna, slavēšana un pateikšanās. Svētais māca, ka klusums nav tikai izvairīšanās no trokšņiem. Tā ir iekšēja pieredze, kas brīva no izklaidības. Sarunas laikā ar Dievu mēs varam Viņam uzticēt arī visas vajadzības. Tikai tas, kurš lūdzas, progresē savā garīgajā dzīvē – pasvītroja Benedikts XVI. Pateicoties Antonam, franciskāņu teoloģijā centrālo vietu ieņem Dieva mīlestība. Svētā dzīvē un kalpošanā galvenais vienmēr bija Kristus. Tikai Kristus mīlestība var patiesi pārveidot mūsu dzīves. Antons bija ne tikai izcils sprediķotājs, bet arī trūkumcietēju aizstāvis. Viņš mudināja savus laika biedrus kultivēt iekšējās dzīves bagātības un saskatīt nabagu vajadzības.

Pāvests paskaidroja, ka 13. gadsimta sākumā, kad veidojās pilsētas un attīstījās tirdzniecība, vairojās to personu skaits, kuras bija vienaldzīgas pret nabagiem. Tāpēc sv. Antons vairākkārt aicināja pievērsties īstajai, tas ir, sirds bagātībai un būt labiem un žēlsirdīgiem. „Ak, bagātie”, viņš raksta, „draudzējaties ar… nabagiem, uzņemiet tos savās mājās. Vēlāk viņi – nabagi – uzņems jūs mūžības mājokļos”, kur valda miers un drošība. „Dārgie draugi”, pasvītroja Benedikts XVI, „vai šī mācība nav ļoti svarīga un aktuāla šodien, kad finanšu krīze un smagi ekonomiskie līdzsvara traucējumi daudzus iedzen nabadzībā un rada trūcīgus apstākļus?” Atsaucoties uz savu encikliku „Caritas in veritate”, viņš atgādināja, ka ekonomiskās dzīves normālai norisei ir vajadzīga personai draudzīga ētika.

Priesteriem veltītajā jubilejas gadā pāvests mudināja garīgos ganus sekot sv. Antona paraugam un rūpīgi sagatavot homīlijas. Sludinot Dieva vārdu, tie ir aicināti atklāt cilvēkiem Kristus mūžīgo skaistumu. Antona dzīvē un darbībā centrālo vietu vienmēr ieņēma krustā sistais Pestītājs. Krusts viņam palīdzēja aizvien dziļāk atklāt cilvēka personas cieņu un vērtību. Benedikts XVI norādīja, ka sv. Antona mācība var palīdzēt mums labāk apzināties krucifiksa nozīmi un vietu savā kultūrā, kuras saknes meklējamas kristietībā. Audiences noslēgumā Svētais tēvs šoreiz apsveica klātesošos svētceļniekus ne tikai lielākajās Rietumu zemju valodās, bet arī poļu, horvātu, čehu, slovāku un rumāņu valodā.

J. Evertovskis / VR