Pāvesta lūgšanu nodomi februārim

Februārī Benedikts XVI aicina lūgties: Lai visi zinātnes un kultūras darbinieki, vaļsirdīgi meklējot patiesību, nonāktu pie izpratnes par vienu patiesu Dievu.

Viena no vadošajām tēmām Benedikta XVI mācībā ir zinātnes atsauce uz patiesību un prasība pēc racionāla dialoga ar ticību. Tai pāvests īpaši pievērsās, tiekoties ar akadēmiskās pasaules pārstāvjiem savas vizītes laikā Prāgā 2009. gada septembrī. Ja visa pamatā netiek meklēta patiesība, tad cilvēka prāts zaudē orientierus – viņš pasvītroja, brīdinot no slēptās relatīvisma diktatūras zinātnē, kultūrā un augstskolu mācībā. Viena no šīs tendences izpausmēm ir zinātnes nošķiršana no reliģijas. Taču atmetot reliģiju, tiek ne tikai noliegta viena no dziļākajām cilvēka sirdī ierakstītajām tieksmēm, bet arī tiek apdraudēta patiesa dialoga starp kultūrām veidošana.

Benedikta XVI vizīte Čehijas Republikā iekrita 20. gadskārtā kopš totalitāro režīmu sabrukuma Eiropas Centrālajā un Austrumu daļā. Šodien joprojām turpinās atveseļošanās un atjaunotnes process, un aizvien raisās jautājums par iegūtās brīvības jēgu. Pāvests pasvītroja, ka brīvības vadošā forma ir patiesība. Lai panāktu īstu brīvību, mums ir neizvairāmi jāmeklē patiesību. Kristiešiem patiesībai ir vārds: Dievs – viņš atgādināja. Kristīgajai ticībai ir bijusi izšķiroša loma Eiropas garīgā un kultūras mantojuma veidošanā. Lai paliktu uzticīgi kristīgajām saknēm, visi Eiropas iedzīvotāji, bet jo sevišķi zinātnes un kultūras darbinieki, ir aicināti veicināt tās vērtības, kurās apvienojas intelektuālā, cilvēciskā un garīgā dimensija. Lielu uzmanību prāta un ticības attiecībām visa sava pontifikāta laikā veltīja Jānis Pāvils II. Pirms nepilniem 12 gadiem iznāca viņa enciklika „Fides et ratio”. Tajā pāvests norāda uz prāta izcilo spēju sasniegt patiesību un pasvītro ticības lomu šajā procesā. Ticība mudina prātu tiekties pēc visa, kas ir skaists, labs un patiess. Bez tam, šajā dokumentā Jānis Pāvils II atgādina, ka patiesības meklējumi vainagojas panākumiem tad, kad tie tiek veikti ar mīlestību.

Misiju nodomā pāvests aicina lūgties: Lai Baznīca, apzinoties savu misionāro identitāti, cenšas uzticīgi sekot Kristum un sludināt Evaņģēliju visām tautām.

Kristus ir Baznīcas misijas neizsmeļamais avots – raksta Benedikts XVI vēstījumā Pasaules Misiju dienai 2008. gada 19. oktobrī. Vārdi „Ejiet un māciet visas tautas” attiecas uz visu laiku cilvēkiem, jo tikai Kristū cilvēce var rast pestīšanu un cerību. Katrs kristietis reizē ir misionārs. Lai panāktu pasaulē atjaunotni, jāatjaunojas katram cilvēkam. Līdzās visam pozitīvajam, piemēram, tehniskajam progresam, pastāv arī daudz negatīvā – vardarbība, nabadzība, diskriminācijas. Lai šis progress kalpotu par īstu cerības vairošanas līdzekli, tam jābūt vērstam uz personas cieņas un cilvēka patiesā labuma veicināšanu – uzsver pāvests, atgādinot, ka cilvēces cerība meklējama Kristū. Viņa Evaņģēlijs izmaina dzīvi un izgaismo visas cilvēces nākotni.

Benedikts XVI norāda, ka misiju darbība ir mūsu atbilde tai mīlestībai, ar kādu mūs mīl Dievs. Viņa mīlestība dāvā mums pestīšanu un mudina nest šo pestīšanu citiem. Lai misiju darbs būtu augīgs, lai kristietis spētu patiesi veicināt taisnību, harmoniju un vienotību, lai rastu risinājumus dažādām problēmām un likstām, kas skar cilvēci, viņam pašam nemitīgi jāsmeļas no Kristus Mīlestības avota.

J. Evertovskis / VR