Prezentēts Benedikta XVI vēstījums Lielajā gavēnī

„Dieva taisnība atklājusies caur ticību uz Kristu” – šis apustuļa Pāvila Vēstules romiešiem fragments ir izvēlēts par tematu Benedikta XVI vēstījumam Lielā gavēņa laikam. 4. februārī Vatikānā notika dokumenta prezentācija. Preses konferencē uzstājās Pontifikālās „Cor Unum” padomes prezidents, kard. Pauls Jozefs Kordes un Eiropas Parlamenta emeritētais prezidents Hanss Gerts Poterings. Abi pasvītroja, ka mūsdienu pasaulē visur turpina skanēt saucieni pēc taisnīguma. Daudzās valstīs, sevišķi Āfrikā un Āzijā, situācija ir dramatiska. Miljoni cilvēku cieš bruņotajos konfliktos. Vēstījumā gavēņa laikam arī pāvests šogad runā par taisnīgumu.

Viņš atgādina, ka „taisnīgums”, saskaņā ar klasisko definīciju, nozīmē atdot katram to, kas tam pienākas. Protams, materiālie labumi cilvēkam ir svarīgi un nepieciešami. Tomēr, lai cilvēks baudītu pilnvērtīgu dzīvi, viņam vajadzīgs kaut kas vairāk. Ar likumu vien nevar nodrošināt pašu būtiskāko. Cilvēkam vajadzīgs kaut kas daudz dziļāks, ko viņš var saņemt tikai par brīvu. Svētais tēvs norāda, ka tam ir nepieciešama tāda mīlestība, ko vienīgi Dievs var sniegt.

Benedikts XVI skaidro, ka netaisnība nav tikai ārējs cēlonis. Tā sakņojas cilvēka sirdī. Evaņģēlists Marks raksta: „Nekas cilvēku nevar sagānīt, kas no ārienes viņā ieiet. Kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku. Jo no iekšienes, no cilvēka sirds iziet ļaunās domas, laulības pārkāpšana, nešķīstības, slepkavības” (Mk 7, 15; 20-21). Šajā kontekstā pāvests jautā, kā cilvēks var atbrīvoties no šīs egoistiskās noslieces un atvērties mīlestībai?

Viņš norāda, ka pastāv cieša saikne starp ticību uz Dievu un taisnīgumu pret tuvāko. Dievs ir vērīgs pret nabagu un apspiesto saucieniem. Taču Viņš pieprasa, lai arī cilvēks ievērotu taisnīgumu pret saviem brāļiem, kuri cieš. Benedikts XVI pasvītro, ka, lai dzīvotu taisnīgi, nepieciešams pamosties no pašpietiekamības sapņa un atbrīvoties no noslēgšanās sevī, kas ir cēlonis netaisnībai. Vajadzīga sirds atgriešanās.

Labā vēsts pilnībā atbild cilvēka sirdī mītošajām slāpēm pēc taisnības. „Bet tagad Dieva taisnība atklājusies neatkarīgi no likuma. Dieva taisnība caur ticību uz Jēzu Kristu ir visiem un pār visiem, kas tic uz Viņu, jo nav nekādas izšķirības. Visi ir grēkojuši un viņiem trūkst Dieva godības. Viņa žēlastība tos nepelnīti attaisnojusi caur atpestīšanu, kas ir Jēzū Kristū. Viņu Dievs nolicis tiem, kas tic, par grēku izpircēju Viņa asinīs un, piedodams iepriekšējos grēkus, parāda savu taisnību”, raksta apustulis Pāvils (Rom 3, 21-25). Pāvests skaidro, ka šīs Kristus taisnības avots ir žēlastība, un cilvēks nevar ne pats sevi, ne citus atpestīt. Dieva mīlestība ir tā, kas cilvēkam dāvā pestīšanu. Īstenībā, dievišķā taisnība būtiski atšķiras no cilvēka taisnības – atgādina Svētais tēvs. „Krusta taisnības” priekšā cilvēks var sacelties, jo šī taisnība prasa upuri – atkarību no otra. Taču tieši šī atkarība cilvēku dara patiesi brīvu.

Benedikts XVI vēstījumā Lielajā gavēnī vēlreiz aicina atmest ilūziju, ka cilvēkam pietiek pašam ar sevi. Atgriezties pie Kristus un ticēt Evaņģēlijam nozīmē atmest šo ilūziju, atklāt un pieņemt savu, citu cilvēku, kā arī Dieva nabadzību, lai tādējādi atklātu Viņa piedošanas un draudzības nepieciešamību. Pāvests atzīst, ka ticēt nav viegli. Lai pieņemtu, ka kāds cits mani atbrīvo no mana „es” un nesavtīgi dāvā savu „es”, vajadzīga pazemība. Tas jo sevišķi norisinās izlīgšanas un Euharistijas sakramentā. Pateicoties Kristum, mēs varam sasniegt daudz lielāku taisnību, proti, mīlestības taisnību. Noslēgumā Svētais tēvs aicina kristiešus iesaistīties taisnīgas sabiedrības veidošanā, kur visi saņemtu cilvēka cienīgai dzīvei nepieciešamo un, kur taisnība tiktu mīlestības dzīvināta.

J. Evertovskis / VR