Benedikts XVI Anglijas un Velsas bīskapiem: uzticība Evaņģēlijam kalpo brīvībai

Vizīti Ad limina veic Anglijas un Velsas bīskapi. Pirmdien, tiekoties ar viņiem audiencē, pāvests atzīmēja, ka britu bīskapu vizīte Romā stiprina kopības saites starp Apustulisko Krēslu un katolisko kopienu viņu zemē. Šī kopiena ir veidojusies jau pirms vairākiem gadsimtiem un šodien piešķir svaigus spēkus atjaunotnei un evaņģelizācijai. Pāvests atzina, ka pat šodien, sekulārajā laikmetā, pastāv daudzas zīmes, kas liecina par Anglijas un Velsas katoļu dzīvo ticību. Benedikts XVI pieminēja lielo dedzību, ar kādu viņi savā zemē uzņēma svētās Terēzes no Lizjē relikvijas, tāpat arī jauniešu dalību Pasaules Jauniešu dienās.

Šodien Anglijas un Velsas ticīgie dzīvo kardināla Džona Henrija Ņūmena beatifikācijas gaidās. Pāvests pastāstīja, ka viņš pats ilgojas klātienē iepazīties ar angļu un velsiešu ticību sava apustuliskā ceļojuma laikā Lielbritānijā, un būdams apustuļa Pētera pēctecis, šo ticību vēlas nostiprināt vēl vairāk. Svētais tēvs aicināja diecēžu ordinārijus nest saviem ticīgajiem viņa sveicienu un atgādināt, ka pāvests lūdzas par viņiem un vienmēr tos patur savā sirdī.

Benedikts XVI sacīja, ka Lielbritānija ir plaši pazīstama kā zeme, kas rūpējas par visu sabiedrības locekļu vienlīdzību un vienlīdzīgām iespējām. Taču arī šeit pastāv daži trūkumi likumdošanā, kas ir veduši pie netaisnīgiem reliģisko kopienu brīvības ierobežojumiem. Vēl vairāk, dažos gadījumos tiek pārkāpts dabiskais likums, uz kuru balstās visu cilvēcisko būtņu vienlīdzība. Pāvests aicināja diecēžu ganus rūpēties, lai Baznīcas morālā mācība vienmēr tiktu prezentēta tās veselumā un pārliecinoši aizstāvēta.

„Uzticība Evaņģēlijam neierobežo citu brīvību. Tieši pretēji, tā kalpo brīvībai, piedāvājot patiesību,” teica Svētais tēvs. Viņš rosināja bīskapus piedalīties nacionālajās debatēs, veicot cieņas pilnu dialogu ar citiem sabiedrības locekļiem. „To darot, jūs ne tikai saglabāsiet izteiksmes brīvības ilgās tradīcijas, bet piešķirsiet balsi to daudzo cilvēku pārliecībai, kam pašiem trūkst nepieciešamo līdzekļu, lai liktu sevi sadzirdēt,” teica pāvests. Savā uzrunā viņš pievērsās arī visu Lielbritānijā dzīvojošo katoļu vienotībai un laju plašākai darbībai Baznīcā. Benedikts XVI īpaši akcentēja drosmes nepieciešamību sludināt patiesību. Patiesība dara brīvus. To labi apzinājās kardināls Ņūmens, kurš ir sekojis patiesības gaismai pat tad, kad tas ir prasījis personīgu cenu. Benedikts XVI piebilda, ka tik izcili rakstnieki un Labās Vēsts sludinātāji, turklāt ar dziļu personīgu integritāti, kāds ir bijis Ņūmens, ir nepieciešami mūsdienu Baznīcai. Pāvests izteica cerību, ka Ņūmena piemērs daudziem dos iedvesmu sekot viņa pēdās.

„Liela uzmanība ir veltīta Ņūmena studijām, viņa rakstiem, taču ir svarīgi atcerēties, ka pats viņš sevi visvairāk uztvēra kā priesteri,” atgādināja pāvests angļu un velsiešu bīskapiem, aicinot viņus pievērst uzmanību saviem priesteriem, viņu lūgšanu dzīvei, pastorālajai jūtībai pret sev uzticēto ganāmpulku un dedzībai, sludinot Evaņģēliju. Tāpat pāvests lika pievērst uzmanību lajiem, lai viņi spētu atzīt grūtības, ar kādām sastopas priesteri, lai neuzskatītu viņus par funkcionāriem, bet priecātos kopā ar viņiem par priesteriskās kalpošanas dāvanu.

Uzrunas noslēgumā Benedikts XVI pievērsās arī ekumeniskajam un starpreliģiju dialogam, kas, pamatojoties uz iedzīvotāju demogrāfisko daudzveidību, Anglijā un Velsā šodien prasa īpašu pieeju. Svētais tēvs rosināja praksē iedzīvināt apustuliskajā konstitūcijā Anglicanorum Coetibus izteiktos norādījumus, lai palīdzētu tām anglikāņu grupām, kas vēlas ienākt pilnīgā kopībā ar Katolisko Baznīcu. Pāvests izteica pārliecību, ka šīs grupas var kļūt par svētību visai Baznīcai. Noslēgumā Romas bīskaps novēlēja Anglijas un Velsas bīskapus un viņu kalpojumu svēto Dāvida, Jura un visu Anglijas un Velsas svēto, kā arī šeit godinātās Volsingemas Dievmātes aizbildniecībai.

I. Šteinerte/VR