Benediktam XVI piešķirts Freizingas goda pilsoņa tituls

„Baznīca ieņem stabilu vietu mūsu sabiedrībā, vēsturē un kultūrā. Nevaram savu dzīvi iedomāties bez tās”, sacīja Benedikts XVI, sestdien, 16. janvārī, pieņemot audiencē delegāciju no Freizingas. Svinīgās ceremonijas laikā pāvestam tika piešķirts šīs Vācijas pilsētas goda pilsoņa tituls. „Saku jums visiem sirsnīgu ‘Dievs aizmaksā’ par šo augsto pagodinājumu”, teica Svētais tēvs, paužot prieku, jo tieši Freizingas katedrālē viņš savā laikā tika iesvētīts par priesteri.

Pāvests norādīja, ka, no jebkuras puses tuvojoties Freizingai, paveras brīnišķīgs skats uz pilsētas katedrāli. Tā ir kā īpaša pasaule, kas paceļas pāri ikdienai. Dievnams ir ne tikai lūgšanas, bet arī zinību un kultūras vieta. Tas stingri iedēstīts zemē, bet baltie torņi majestātiski stiepjas pretī debesīm. Skatam ir īpaša simboliska nozīme – paskaidroja Benedikts XVI. Tas liecina par Baznīcas nesatricināmo vietu sabiedrībā. Baznīca vada mūsu skatienu augšup, uz Dievu, kurš mums dāvājis dzīvību. Tāpēc mums ir vajadzīga Baznīca, vajadzīgi kristieši – pasvītroja pāvests. Mums ir nepieciešami vīrieši, sievietes, ģimenes, priesteri un reliģisko ordeņu locekļi, kuri ar savu dzīvi atklāj ticību, cerību un mīlestību. Vajadzīgi cilvēki, kuri ar savas ikdienas dzīves liecību vada sabiedrību, veicina dziļu kultūras atjaunotni un palīdz atklāt garīgās vērtības, kuras mūsdienu pasaulei ir steidzami nepieciešamas. Tikai uz autentisku vērtību pamata iespējams veidot cilvēka cienīgu nākotni.

Runājot par Freizingu, Benedikts XVI atsauca atmiņā arī savu ordinācijas dienu. 1951. gada 29. jūnijā viņam tika uzliktas rokas un kard. Faulhabers izteica Jēzus vārdus: „Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, bet gan par draugiem” (Jņ 15, 15). Pāvests norādīja, ka katram priesterim visu mūžu paliek dārga tā vieta, kur viņš ticis iesvētīts un, kur iesāka savas priesterības gaitas. Atgādināja, ka galvenais priestera dzīvē ir šī draudzība ar Jēzu, jo tikai tādā veidā viņš var tuvināt cilvēkus Dievam.

J. Evertovskis / VR