Pāvests pieprasa ievērot imigrantu un vajāto kristiešu tiesības
Pārdomas par Dieva atklāsmi un ticības nozīmi cilvēka garīgajā dzīvē Benedikts XVI
turpināja arī apcerē pirms lūgšanas «Kunga eņģelis». Pāvests atgādināja, ka Kristus
atnākšanas uz šo pasauli mērķis bija pārveidot cilvēkus par Dieva bērniem. Pateicoties
Kristības sakramentam, mēs esam brāļi savā starpā. Brālību nevar panākt ar ideoloģisko
spēku vai valdības izdotajiem dekrētiem – teica pāvests. – Kļūt par brāli var tikai
sākot ar dziļu pārliecību, ka mēs visi esam viena Debesu Tēva bērni. Pateicoties kristībā
saņemtajai Svētā Gara žēlastībai, esam aicināti dzīvot kā Dieva bērni un brāļi savā
starpā, lai kļūtu par jaunas, solidāras, mieru un cerību nesošas cilvēces ieraugu.
Šī uzdevuma veikšanā mums palīdz apziņa, ka mums ir ne tikai Debesu Tēvs, bet arī
māte, Baznīca, kuras visskaistākais paraugs ir Vissvētākā Jaunava Marija – skaidroja
Svētais tēvs.
Pēc lūgšanas «Kunga eņģelis» Benedikts XVI ar satraukumu runāja
par dramatiskajiem notikumiem Itālijas dienvidos, kā arī Ēģiptē un Malaizijā. Pirmajā
gadījumā runa ir par nelegālo imigrantu izmantošanu, bet otrajā – par vardarbību pret
kristiešiem. Plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka Kalabrijas apgabalā pēdējā laikā notikuši
vairāki uzbrukumi lauku saimniecībās strādājošiem āfrikāņiem. Cietuši vairāk nekā
70 cilvēki. Pāvests uzsvēra, ka visu šo smago problēmu atrisināšanas atslēga ir cilvēka
cieņas respekts.
Imigrants pirmkārt ir cilvēks. Lai arī atšķirīgs pēc rases,
valodas, kultūras un tradīcijām, taču ir cilvēks – tāds pats kā jebkurš cits. Sabiedrības
pienākums ir respektēt katras personas cieņu un tiesības, arī tās, kas attiecas uz
darbu un konkrētiem dzīves apstākļiem – teica pāvests. – Vardarbība nekad nevar kļūt
par problēmu atrisinājuma vienīgo veidu. Benedikts XVI aicināja ieskatīties otra cilvēka
sejā un atklāt, ka arī viņam ir dvēsele, vēsture un dzīve un, ka Dievs viņu mīl tāpat
kā mūs. Tas pats attiecas arī uz cilvēka reliģisko atšķirību. Dažās valstīs veiktā
vardarbība pret kristiešiem izraisījusi vispārējo nosodījumu, arī tāpēc, ka tā notikusi
kristietības vissvētakajās dienās. «Nepieciešams, lai politiskās un reliģiskās institūcijas,
neaizmirstu – atkārtoju – neaizmirstu savu atbildību. Nedrīkst pieļaut vardarbību
Dieva vārdā. Nevar patiesi Viņu godināt, tajā pašā laikā aizskarot savu tuvāko cieņu
un brīvību» – teica pāvests.