Vispārējā audience: saglabāt vienotu kristīgās mācības skatījumu

„Iedrošinu priesterus un visus ticīgos aizvien vairāk novērtēt mūsu ticības skaistumu un harmoniju, attīstīt sakramentālo dzīvi un, tādā veidā, augt dziļākā vienotībā ar Kristu un Baznīcu” – sacīja Benedikts XVI. Šī gada pēdējā katehēzes mācībā vispārējās audiences laikā, kas notika Pāvila VI zālē Vatikānā, pāvests turpināja pievērsties Viduslaiku kristīgās kultūras dārgumu krātuvei. Šorīt viņš runāja par 12. gadsimta teologu Pēteri Lombardieti un viņa mācības galvenajām vadlīnijām, kā arī mudināja ticīgos izmantot mūsdienu Maģistērija izcilos darbus – piemēram, Katoliskās Baznīcas Katehismu un tā Kompendiju, lai labāk iepazītu patiesību visā savā integritātē.

Pēteris Lombardietis dzimis Ziemeļitālijā ap 1100. gadu, pieticīgā ģimenē. Studējis Boloņā, Reimsā un Parīzē. 1140. gadā kļuva par teoloģijas profesoru tā laika slavenajā Notre Dame skolā, bet 1159. gadā, apmēram vienu gadu pirms savas nāves, tika nominēts par Parīzes bīskapu. Viens no viņa ievērojamākajiem darbiem „Sentences” tika izmantots līdz pat 16. gadsimtam kā teoloģijas rokasgrāmata. Tā lielā mērā ietekmēja slaveno sholastikas teologu – Alberta Lielā, Bonaventūras un Akvīnas Toma domāšanu. Benedikts XVI norādīja, ka Lombardieša mācība ir aktuāla joprojām šodien.

Darbā „Sentences”, kas sastāv no četrām grāmatām, atrodam Baznīcas tēvu un citu kristīgo autoru mācības perfekti izstrādātu sintēzi. Uz Svētajiem Rakstiem un Tradīciju balstītais ticības patiesību organiskais izklāsts atklāj dievišķā plāna harmoniju un parāda Kristus centrālo lomu pestīšanas vēsturē. Pirmajā grāmatā Pēteris Lombardietis aplūko Dieva un Trīsvienības noslēpumu, otrajā runā par radīšanu, grēku un žēlastību, trešajā pievēršas Iemiesošanās noslēpumam un pestīšanai, bet ceturtā veltīta sakramentiem un „pēdējām lietām”.

Īpaši aktuāla ir šī viduslaiku autora mācība par septiņiem sakramentiem – redzamajām zīmēm, caur kurām saņemam neredzamās Dieva žēlastības. Pēteris Lombardietis atstājis sakramenta definīciju, atklāj tā būtiskās sastāvdaļas un māca, ka to skaits ir septiņi. Sakramenti ir Dieva žēlastības rīki, caur kuriem saņemam dievišķo dzīvi. Tie sastāv no diviem elementiem: matērijas un formas. Piemēram, kristībā, matērija ir ūdens, kas tiek liets uz pieres, bet forma – vārdi: „Es tevi kristīju Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā”. Abi elementi ir būtiski sakramenta derīgumam. Audiences laikā pāvests aicināja klātesošos ticīgos novērtēt sakramentu nozīmi savā kristīgajā dzīvē, jo tie ir „Baznīcas dārgums”.

Runājot par vīrieša un sievietes attiecībām, un Ievas radīšanu no Ādama ribas, darba „Sentences” autors pasvītro, ka sieviete nav ne vīrieša īpašniece, ne verdzene, bet gan – līdzgaitniece. Viņiem abiem pienākas vienāda personas cieņa. „Balstoties uz sv. Augustīna Radīšanas grāmatas komentāru – turpināja Benedikts XVI. – Pēteris izvirzīja jautājumu, kāpēc sieviete tika radīta no Ādama ribas, nevis no viņa galvas vai kājām. Viņš paskaidro, ka sieviete tika izveidota nevis kā vīrieša valdniece vai verdzene, bet gan kā viņa biedrene”. Pāvests piebilda, ka vīrieša un sievietes attiecības ir Kristus un Baznīcas attiecību attēls. Tāpat kā sieviete tika veidota no Ādama ribas laikā, kad viņš gulēja, tāpat arī Baznīcas avots ir redzamās zīmes – asinis un ūdens, kas iztecēja no Kristus caurdurtā sāna, kad Viņš gulēja pie Krusta koka. Ar šīm asinīm un ūdeni mēs esam atpirkti no grēkiem un šķīstīti no savām vainām.

„Sekojot Pētera Lombardieša piemēram, aicinu teologus un priesterus vienmēr saglabāt integrālu un vienotu skatījumu uz kristīgo mācību”. Benedikts XVI atgādināja, ka šodien pastāv patiesību „sadrumstalotības risks” un vērtību relatīvisms. Tāpēc Baznīcai nepieciešams katoliskās ticības tāds organisks izklāsts, kur katrs atsevišķais ticības artikuls pauž Dieva atklātās patiesības vienību un atklāj Viņa pestīšanas plāna lielumu. Šajā ziņā būtisks instruments ir 1992. gadā izdotais Katoliskās Baznīcas Katehisms un tā Kompendijs, kuros varam atrast harmonisku un pilnu kristīgās mācības izklāstu. Pāvests mudināja visus ticīgos izmantot šos līdzekļus, lai labāk iepazītu un padziļinātu savu ticību, un tādējādi atklātu to kā „brīnišķīgu simfoniju”, kas vēstī mums par Dieva mīlestību un izraisa mūsos apņēmības pilnu atbildi šai mīlestībai.

Pāvila VI zālē uz tikšanos ar pāvestu no Vācijas bija ieradušies arī tā sauktie „Sternsinger” (Zvaigznes dziedātāji). Tie ir bērni un pusaudži, kuri Ziemassvētku laikā ar dziesmām dodas no mājas uz māju, lai sludinātu prieku par Kristus dzimšanu un solidarizētos ar saviem vienaudžiem trūcīgajās zemēs. Piemēram, pagājušajā gadā, jau 51. reizi, izgāja ielās apmēram pusmiljons „Sternsinger” dalībnieku Vācijā. Kampaņas moto bija: „Bērni meklē mieru”. Tās laikā tika vākti līdzekļi bērnu atbalstam Kolumbijā. Uzrunājot vācu svētceļniekus, pāvests sveica arī šo „Sternsinger” locekļu grupu. Poļu valodā Svētais tēvs apliecināja savu garīgo vienotību ar visiem, kurus šajā gadā piemeklēja ciešanas. „Izlūdzu pār visiem miera, prieka un laimes dāvanu katrai nākamajai dienai” – sacīja pāvests.

J. Evertovskis / VR