«Būt par Dieva kaimiņu» – pāvesta uzruna Ziemassvētku Vigīlijas Misē

Benedikts XVI aicināja ticīgos sekot Betlēmes ganiem, kas bija nomodā un gatavi ceļam. 24. decembrī Svētā Pētera bazilikā pāvests svinēja Ziemassvētku Vigīlijas Misi. Šogad tā notika plkst. 22.00. Ganiņu Misē piedalījās Romas kūrijas kardināli un bīskapi, diplomātiskā korpusa pārstāvji, tostarp Latvijas pilnvarotais vēstnieks pie Svētā Krēsla Einars Semanis, kā arī vairāki tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm. Kopā ar pāvestu Euharistiju svinēja Vatikāna valsts sekretārs, kard. Tarčisio Bertone un Bīskapu kongregācijas prefekts, kard. Džovanni Battista Re.

Homīlijā Benedikts XVI uzsvēra, ka «Evaņģēlijs vēstī ganu stāstu ne bez nolūka. Viņi parāda īsto veidu, kā atbildēt uz vēsti, kas attiecas arī uz mums». Atbildot uz jautājumu, «ko mums saka pirmie Dieva iemiesošanās liecinieki», pāvests skaidroja, ka «par ganiem ir pateikts, ka viņi bija modri cilvēki un ka vēsts viņus varēja sasniegt, tieši tāpēc, ka viņi bija nomodā».

Benedikts XVI norādīja uz atšķirību starp cilvēku, kas guļ un kas ir nomodā, galvenokārt, ja gulošais atrodas sevišķā pasaulē. Ar savu «es» viņš ir patvēries sapņu pasaulē. Pamosties nozīmē aiziet no šīs «es» sevišķās pasaules un ienākt kopējā realitātē, patiesībā, kas vienīgā vieno mūs visus.

Sadursme pasaulē, savstarpēja nesamierinātība rodas no fakta, ka esam ieslēgti personiskajās interesēs, personiskajos viedokļos, mūsu pašu mazajā privātajā pasaulē. Gan grupu, gan indivīda egoisms padara mūs par mūsu interešu un vēlmju gūstekņiem, kas ir pretrunā ar patiesību, un šķir mūs vienu no otra. Evanģelijs mums saka, mostieties. Nāciet ārā, lai ienāktu lielajā kopējā patiesībā, vienotībā ar vienīgo Dievu. Pamosties nozīmē attīstīt jūtīgumu Dievam – klusajiem signāliem ar kuriem Viņš grib mūs vadīt, daudzajām Viņa klātbūtnes norādēm. Ir personas, kuras saka, ka viņām «reliģiskajā ziņā nav muzikālās dzirdes». Šķiet, ka spēja uztvert Dievu ir dāvana, kas dažiem ir liegta. Patiesībā mūsu domāšanas un rīcības veids, ikdienas pasaules mentalitāte, mūsu dažādo pieredžu gamma ir piemērota tam, lai mazinātu atvērtību Dievam, padarītu mūs «bez muzikālās dzirdes». Tomēr katrā dvēselē apslēptā vai atklāta veidā ir klātesoša Dieva gaidīšana, spēja sastapt Viņu. Lai iegūtu šo modrību, šo pamošanos svarīgākajam, gribam lūgties par mums pašiem un par citiem, par tiem, kuriem šķiet, ka viņiem «nav muzikālās dzirdes», un kuros tomēr ir dzīva vēlme, lai Dievs kļūst redzams.

Homīlijas noslēgumā Benedikts XVI lūdzās: «Kungs Jēzu Kristu, Tu, kas esi dzimis Betlemē, nāc pie mums! Ienāc manī, manā dvēselē. Pārveido mani. Atjauno mani. Dari, ka mēs visi no akmens un koka pārvēršamies dzīvās personās, kurās Tava mīlestība top redzama, un pasaule tiek pārveidota».

Vispārējās lūgšanas laikā ticīgie lūdzās par Baznīcu, valstu un valdību vadītājiem, ģimenēm un trūkumcietējiem, lai Jēzus Bērna žēlastība stiprinātu visos cilvēkos cerību un ticību labajam. Upurdāvanas nesa bērni no daudzām valstīm. Mazākajam bija pieci gadi. Pāvests sveica viņus ar smaidu un glāstu. Liturģiju translēja vairāk nekā 50 valstu televīzijas, tostarp arī LTV. Tā bija piektā Ganiņu Svētā Mise Benedikta XVI pontifikāta laikā.

S. Krivteža / VR