Pāvesta pārdomas par Dieva gudrību un cilvēka pazemību

Patiesā Gudrība ir nevis intelektuālo zināšanu kopums, bet gan dzīva Persona, Jēzus Kristus – teica Benedikts XVI, aicinot studentus pārdomāt par mūžīgo Gudrību, kuras vēsturiskais piepildījums atklājās iemiesotajā Mīlestībā. Ceturtdienas vakarā Svētā Pētera bazilikā pāvests vadīja Vesperu liturģisko lūgšanu, kas notika Romas akadēmiskās pasaules pārstāvju sagatavošanās Ziemassvētkiem ietvaros. Mūžīgās Gudrības pēdas varam atrast gan fizikā un literatūrā, gan matemātikā un mākslā. Tās atradīsim arī iespējā pētīt un atklāt patiesību par šīm realitātēm. Tomēr pastāv zināms paradokss, kas slēpjas faktā, ka Kristu-Gudrību-Mīlestību pirmie sastapa nevis zinātnieki un pētnieki, bet gan vienkārši un neizglītoti cilvēki.

«Tādā gadījumā varbūt nav vērts studēt? – jautāja pāvests – Varbūt patiesības meklēšana ir bīstama un nelietderīga? Divtūkstošgadu ilgā kristietības vēsture izslēdz šo hipotēzi un iesaka īsto. Esam aicināti mācīties, studēt, meklēt patiesību un padziļināt savas zināšanas, vienlaicīgi saglabājot pazemības un vienkāršības garu, līdzīgi kā Marija, kas ir «Gudrības sēdeklis». Cik bieži mēs baidāmies tuvoties Betlēmes silītei, uzskatot, ka tas traucētu mūsu kritiskajai nostājai un modernajam dzīves stilam! Bet tieši tur katrs no mums var atklāt patiesību par Dievu un patiesību par cilvēku. Bērniņā, kas dzimis no Jaunavas Marijas, satiekas abas šīs patiesības. Cilvēku ilgas pēc mūžīgās dzīves mīkstināja Dieva sirdi, kurš nekaunējās pieņemt cilvēka dabu».

S. Krivteža / vr