Vatikānā akreditējās 8 valstu vēstnieki. Miera priekšnoteikums – personas cieņas ievērošana
un reliģijas lomas atzīšana
Miera veicināšanā kopējiem spēkiem jāiesaistās gan atsevišķām personām, gan valstīm
un to vadītājiem, gan arī reliģiskajiem līderiem – norādīja Benedikts XVI, pieņemot
8 valstu jauno vēstnieku pie Svētā Krēsla akreditācijas vēstules. Viņu vidū bija arī
Latvijas pilnvarotais vēstnieks Einars Semanis. 17. decembrī pāvests tikās arī ar
Dānijas, Somijas, Kazahstānas, Ugandas, Kenijas, Sudānas un Bangladešas vēstniekiem.
Kopējā uzrunā diplomātiem, Svētais tēvs pievērsās cilvēka attieksmei pret radīto pasauli,
miera jautājumam, kā arī personas un valsts atbildībai vides aizsardzībā un miera
veicināšanā. Darbojoties personas un sabiedrības attīstības labā, esam aicināti atzīt
Dievu kā vienīgo Radītāju un atklāt Viņa mīlestības plānu attiecībā uz cilvēku.
Atsaucoties
uz savu sociālo encikliku „Caritas in veritate”, Benedikts XVI pasvītroja, ka ir nepieciešams
no jauna sakārtot attiecības starp cilvēku un radīto pasauli. Radība ir vērtīga dāvana,
ko Dievs savā labestībā ir devis cilvēkiem. Viņi ir šīs dāvanas pārvaldnieki, līdz
ar to, pienākas ņemt vērā atbildību. Taču atbildība pret apkārtējo vidi nevar tikt
pretnostatīta steidzamībai pielikt punktu trūkuma un bada skandālam. Šīs abas realitātes
ir cieši saistītas, jo nepārtraukta vides iznīcināšana apdraud cilvēka izdzīvošanu,
viņa attīstību, kā arī mieru starp atsevišķiem cilvēkiem un tautām. Gan individuālajā,
gan politiskajā plāksnē ir nepieciešams meklēt izšķirošākus un globālākus mērus attiecībā
uz radības aizsardzību.
Pāvests atgādināja, ka šodien vajadzīga cilvēku prāta
un radošo spēju mobilizācija, kā arī pētniecisko pūliņu pastiprināšana, lai lietderīgāk
izmatotu mūsu rīcībā esošos resursus. Pie tam no šo pūliņu loka nevar izslēgt atgriešanos
un mūsu sabiedrības pašreizējā attīstības modeļa pārmaiņu. Baznīca aicina veikt šo
būtisko pārmaiņu, ņemot vērā personas integrālo attīstību. „Patiesībā cilvēka labums
nepastāv nevaldāmā patērēšanā un neierobežotā laicīgo labumu krāšanā”, pasvītroja
Svētais tēvs. Šī patērēšana un labumu iegūšana, kas tiek piedāvāta kā modelis veselām
tautas masām, īstenībā ir pieejama tikai nelielam cilvēku skaitam. Tāpēc ne tikai
dažādu reliģiju, bet arī valsts uzdevums ir izvirzīt priekšplānā un aizstāvēt pašu
cilvēku un garīgās vērtības. Benedikts XVI piebilda, ka laicīgajai varai pienākas
rūpēties par to, lai garīgās vērtības būtu pieejamas visiem, kā arī atbalstīt savus
pilsoņus šo vērtību meklējumos.
Atgriežoties pie jautājuma par mieru, pāvests
uzsvēra, ka būtisku lomu tā veicināšanā spēlē reliģijas. Bez tam, ar mieru ir cieši
saistīti noteikti politiski, ekonomiski, kultūras un garīgie nosacījumi. Reizēm dažām
reliģiskajām grupām piederīgajiem ir grūti sadzīvot. Tā ir ne tikai politiska, bet
arī reliģiska problēma. Lai panāktu, ka spējam cits citu respektēt, katrs, neraugoties
uz savu reliģisko piederību, sociālo stāvokli vai politisko pārliecību, ir aicināts
atzīt Dievu kā vienīgo cilvēka Radītāju. Dieva priekšā visi esam vienādi, jo Viņam
rūp cilvēks kā tāds, ko Viņš mīlestībā ir radījis. Dievs vēlas, lai cilvēks savā ģimenē
un sabiedrībā dzīvotu brālīgā harmonijā. Tāpēc esam aicināti atklāt Dieva gudrības
plānu attiecībā uz cilvēku. Tad spēsim atzīt arī Viņa mīlestību. Lai spētu sadzīvot
savstarpējā mierā, cilvēkiem jārespektē visu lietu dabā ieliktā kārtība – atgādināja
pāvests. Šajā procesā nepieciešama atsevišķu cilvēku, valsts un Baznīcas kopīga sadarbība,
atzīstot Dieva noteikto patiesību par cilvēku un respektējot katras personas cieņu
un reliģisko pārliecību, kā arī atzīstot reliģijas būtisko lomu cilvēka attīstības
veicināšanā.