2009-12-17 17:47:45

Vatikānā akreditējās 8 valstu vēstnieki. Miera priekšnoteikums – personas cieņas ievērošana un reliģijas lomas atzīšana


Miera veicināšanā kopējiem spēkiem jāiesaistās gan atsevišķām personām, gan valstīm un to vadītājiem, gan arī reliģiskajiem līderiem – norādīja Benedikts XVI, pieņemot 8 valstu jauno vēstnieku pie Svētā Krēsla akreditācijas vēstules. Viņu vidū bija arī Latvijas pilnvarotais vēstnieks Einars Semanis. 17. decembrī pāvests tikās arī ar Dānijas, Somijas, Kazahstānas, Ugandas, Kenijas, Sudānas un Bangladešas vēstniekiem. Kopējā uzrunā diplomātiem, Svētais tēvs pievērsās cilvēka attieksmei pret radīto pasauli, miera jautājumam, kā arī personas un valsts atbildībai vides aizsardzībā un miera veicināšanā. Darbojoties personas un sabiedrības attīstības labā, esam aicināti atzīt Dievu kā vienīgo Radītāju un atklāt Viņa mīlestības plānu attiecībā uz cilvēku.

Atsaucoties uz savu sociālo encikliku „Caritas in veritate”, Benedikts XVI pasvītroja, ka ir nepieciešams no jauna sakārtot attiecības starp cilvēku un radīto pasauli. Radība ir vērtīga dāvana, ko Dievs savā labestībā ir devis cilvēkiem. Viņi ir šīs dāvanas pārvaldnieki, līdz ar to, pienākas ņemt vērā atbildību. Taču atbildība pret apkārtējo vidi nevar tikt pretnostatīta steidzamībai pielikt punktu trūkuma un bada skandālam. Šīs abas realitātes ir cieši saistītas, jo nepārtraukta vides iznīcināšana apdraud cilvēka izdzīvošanu, viņa attīstību, kā arī mieru starp atsevišķiem cilvēkiem un tautām. Gan individuālajā, gan politiskajā plāksnē ir nepieciešams meklēt izšķirošākus un globālākus mērus attiecībā uz radības aizsardzību.

Pāvests atgādināja, ka šodien vajadzīga cilvēku prāta un radošo spēju mobilizācija, kā arī pētniecisko pūliņu pastiprināšana, lai lietderīgāk izmatotu mūsu rīcībā esošos resursus. Pie tam no šo pūliņu loka nevar izslēgt atgriešanos un mūsu sabiedrības pašreizējā attīstības modeļa pārmaiņu. Baznīca aicina veikt šo būtisko pārmaiņu, ņemot vērā personas integrālo attīstību. „Patiesībā cilvēka labums nepastāv nevaldāmā patērēšanā un neierobežotā laicīgo labumu krāšanā”, pasvītroja Svētais tēvs. Šī patērēšana un labumu iegūšana, kas tiek piedāvāta kā modelis veselām tautas masām, īstenībā ir pieejama tikai nelielam cilvēku skaitam. Tāpēc ne tikai dažādu reliģiju, bet arī valsts uzdevums ir izvirzīt priekšplānā un aizstāvēt pašu cilvēku un garīgās vērtības. Benedikts XVI piebilda, ka laicīgajai varai pienākas rūpēties par to, lai garīgās vērtības būtu pieejamas visiem, kā arī atbalstīt savus pilsoņus šo vērtību meklējumos.

Atgriežoties pie jautājuma par mieru, pāvests uzsvēra, ka būtisku lomu tā veicināšanā spēlē reliģijas. Bez tam, ar mieru ir cieši saistīti noteikti politiski, ekonomiski, kultūras un garīgie nosacījumi. Reizēm dažām reliģiskajām grupām piederīgajiem ir grūti sadzīvot. Tā ir ne tikai politiska, bet arī reliģiska problēma. Lai panāktu, ka spējam cits citu respektēt, katrs, neraugoties uz savu reliģisko piederību, sociālo stāvokli vai politisko pārliecību, ir aicināts atzīt Dievu kā vienīgo cilvēka Radītāju. Dieva priekšā visi esam vienādi, jo Viņam rūp cilvēks kā tāds, ko Viņš mīlestībā ir radījis. Dievs vēlas, lai cilvēks savā ģimenē un sabiedrībā dzīvotu brālīgā harmonijā. Tāpēc esam aicināti atklāt Dieva gudrības plānu attiecībā uz cilvēku. Tad spēsim atzīt arī Viņa mīlestību. Lai spētu sadzīvot savstarpējā mierā, cilvēkiem jārespektē visu lietu dabā ieliktā kārtība – atgādināja pāvests. Šajā procesā nepieciešama atsevišķu cilvēku, valsts un Baznīcas kopīga sadarbība, atzīstot Dieva noteikto patiesību par cilvēku un respektējot katras personas cieņu un reliģisko pārliecību, kā arī atzīstot reliģijas būtisko lomu cilvēka attīstības veicināšanā.

J. Evertovskis / VR








All the contents on this site are copyrighted ©.