Atbalstīt kristiešus Tuvajos Austrumos

„Baznīcu iziršana Tuvajos Austrumos ir traģēdija ne tikai kristiešiem, bet arī musulmaņiem,” apliecina ēģiptiešu izcelsmes jezuīts Samirs Khalils Samirs. Sarunā ar ziņu aģentūru AsiaNews viņš pastāstīja, ka Tuvo Austrumu bīskapu Sinode, ko pāvests Benedikts XVI sasauc uz 2010. gada oktobri, centīsies izgaismot kristiešu smago situāciju Tuvajos Austrumos. Vislielākā brūce, kas ir cirsta Tuvo Austrumu Baznīcu un kristīgo kopienu miesā, ir emigrācija. Līdz ar emigrāciju iznīkst arī kristīgā misija Tuvo Austrumu zemēs. Taču, kā liecina tēvs Samirs, ja no šīm zemēm pazūd kristieši, tad problēmas radīsies arī musulmaņiem. Gan kristieši, gan musulmaņi turpina izceļot galvenokārt sociālekonomisku motīvu vadīti. Taču emigrējošo kristiešu ir vairāk, nekā emigrējošo musulmaņu, jo kristieši atstāj savas zemes arī reliģisku motīvu dēļ. Šeit, savukārt, ietilpst jautājumi par brīvību, morāli, kultūru. Kristiešu izceļošanu veicina arī fakts, ka daudziem ārzemēs jau dzīvo radi un draugi. Ja musulmaņi izceļo tikai uz dažiem gadiem, lai nostabilizētu savu ekonomisko stāvokli, tad kristieši savu dzimteni atstāj pavisam.

Taču, lai cik bēdīgs fakts būtu kristiešu emigrācija, tēvs Samirs cenšas tajā saskatīt arī dažus pozitīvus aspektus. Piemēra pēc viņš min apmēram 700 000 cilvēku lielo koptu kopienas klātbūtni Amerikas Savienotajās Valstīs. Ievērojams skaits koptu kristiešu ir apmetušies uz dzīvi arī Austrālijā. Saskaroties ar vietējo kultūru, viņi ir centušies saglabāt savas kristīgās un kultūras tradīcijas. Tai pašā laikā, kopti ir sākuši izrādīt lielāku interesi par Svēto Rakstu studijām, kā tas ir Rietumu Baznīcas teoloģijā. Tas ir palīdzējis rast labāku sapratni ar citām kristīgajām kopienām, atvērties ekumenismam. Cits pozitīvs emigrācijas aspekts ir iegūtā ekonomiskā labklājība, kas palīdz atbalstīt trūcīgos ģimenes locekļus dzimtenē.

Tēvs Samirs izsaka nožēlu, ka kristieši ārzemēs pārāk maz interesējas par saviem ticības brāļiem un māsām Tuvajos Austrumos. Rietumu Baznīcas cenšas palīdzēt materiāli, taču nepietiek garīgā atbalsta, tuvākas intereses par kristiešu gaitām un likteni.

Romā gaidāmās Tuvo Austrumu bīskapu Sinodes uzdevums būs izpētīt, kādas ir kristiešu nākotnes izredzes Tuvajos Austrumos. Tēvs Samirs aicina uzdot būtisku jautājumu: „Kāda ir kristiešu misija Tuvajos Austrumos?” Viņš atgādina, ka pasaules un universālās Baznīcas līmenī pastāv risks, ka tiks pazaudēts viens no svarīgākajiem kristietības dārgumiem – Austrumu Baznīcas. Ja turpināsies kristiešu izceļošana, tad jau dažu gadu desmitu laikā tās iznīks un neviena vēstures grāmata nespēs par šīm Baznīcām sniegt pietiekamu liecību.

Samirs Khalils Samirs piebilst, ka kristiešu nozušana no Tuvo Austrumu apvāršņa būs smags zaudējums Austrumu zemēm vispār, jo kristieši liecina par brīvību un atvērtību, kā pietrūkst islāma tradīcijā, kas ir vairāk aizvēries sevī. Kristiešus tēvs Samirs sauc par tiltu starp kultūrām.

I. Šteinerte/Vatikāna Radio