Benedikts XVI: Betlēmes notikuma atveidojumā atklājas patiesā prieka noslēpums

Lai dzīvotu priekā, mums ir nepieciešamas ne tikai dažādas lietas, bet arī mīlestība un patiesība – norādīja Benedikts XVI, uzrunājot Vatikāna laukumā uz lūgšanu „Kunga Eņģelis” svētdien sapulcējušos ticīgos. Neraugoties uz drēgno laiku, svētceļnieku vidū šoreiz bija apmēram 2000 bērnu. Viņi ieradās ar savām ģimenēm, lai pāvests pasvētītu Jēzus Bērna statujas, ko Ziemassvētku laikā katrs savās mājās liks Betlēmes silītē. Šī Romā saukto „Bambinelli” jeb Betlēmes atveidojumam paredzēto statuju svētīšana ir kļuvusi par tradīciju. Tāpēc Svētais tēvs šoreiz sevišķi vērsās pie bērniem, paužot prieku par to, ka ģimenēs joprojām pastāv tradīcija taisīt Betlēmes notikuma atveidojumu. Tomēr, lai cik tas būtu svarīgi, nepietiek sekot tikai tradīcijai – viņš pasvītroja. Nepieciešams censties ikdienā izdzīvot to, ko šis Betlēmes notikums atspoguļo, proti – Kristus mīlestību, pazemību un nabadzību.

Benedikts XVI atgādināja, ka trešā Adventa svētdiena ir priecīgā svētdiena. „Vienmēr priecājieties Kungā. Es jums atkārtoju: vienmēr priecājieties… Kungs ir tuvu”, mudina apustulis Pāvils. Laikā, kad tuvojamies Kristus Dzimšanas svētkiem, Baznīca palīdz mums atklāt patiesā prieka nozīmi. Pāvests pasvītroja, ka kristīgais prieks būtiski atšķiras no pasaulīgā prieka. Jēzus Bērna statuju svētīšanas tradīcija mums atgādina, ka Betlēmes notikuma atveidojums ir dzīves skola, kurā varam atklāt īstā prieka noslēpumu. Savā laikā sv. Francisks atveidoja Pestītāja dzimšanas ainu Grečo, lai varētu kontemplēt un pielūgt Jēzu, kā arī sevišķi tādēļ, lai spētu labāk īstenot dzīvē Dieva Dēla mācību. Kristus mūs mīl, tieši tāpēc ienāca šajā pasaulē kā mazs Bērns. Runājot par patiesā prieka noslēpumu, pāvests atgādināja, ka prieka avots ir nevis dažādu lietu iegūšana savā īpašumā, bet gan apziņa, ka Kungs mūs mīl, kā arī – sevis atdeve citu labā un laba gribēšana citiem.

Uzlūkojot Mariju un Jāzepu, nevaram teikt, ka viņi būtu izskatījušies laimīgi no pasaulīgā viedokļa. Tieši pretēji, viņi piedzīvoja lielas grūtības un pārbaudījumus. Taču, neskatoties uz to, bija patiesa prieka pilni, jo mīlēja viens otru, atbalstīja un dzīvoja ar pārliecību, ka viņu dzīvē darbojas Dievs. Līdzīgi bija ar ganiem. Par ko gan viņi varēja priecāties? Viņi bija trūcīgi un atstumti. Pie tam Jaundzimušais taču šajā ziņā nesolīja nekādas izmaiņas. Tomēr ticība palīdzēja viņiem saskatīt, ka līdz ar šī Bērna piedzimšanu, piepildās Dieva, kurš mīl, apsolījumi attiecībā uz visiem cilvēkiem, tai skaitā – arī uz viņiem.

„Lūk, dārgie draugi, iekš kā pastāv patiess prieks”, sacīja Benedikts XVI, „tā ir apziņa, ka mūsu personīgajā un kopienas dzīvē ienāk un to piepilda liels noslēpums – Dieva mīlestības noslēpums. Lai priecātos, mums ir vajadzīgas ne tikai lietas, bet – mīlestība un patiesība. Mums ir vajadzīgs Dievs, kurš ir ļoti tuvs, kurš sasilda mūsu sirdi un atbild mūsu visdziļākajām sirds alkām”. Pāvests atgādināja, ka Dievs atklāja sevi Jēzū, kurš piedzima no Jaunavas Marijas. Tāpēc statujas, ko novietojam silītē, patiesībā ir visa centrs. Esam aicināti lūgties, lai ikviens cilvēks, tāpat kā Marija, centrālo vietu savā dzīvē ierādītu Dievam, kurš ir patiesā prieka avots.

Pēc lūgšanas „Kunga Eņģelis” Benedikts XVI atgādināja, ka Romas diecēzē 13. novembrī tiek atzīmēta Jauno Dievnamu diena. Dažām kopienām Mūžīgajā pilsētā nav savas kulta vietas un ar formāciju saistītām aktivitātēm paredzētu struktūru. Tāpēc pāvests aicināja visus sniegt savu ieguldījumu, lai drīzumā tomēr varētu izveidot vajadzīgos pastorālos centrus. Uzrunā Svētais tēvs pieminēja arī traģiskās ziņas, kas pienākušas no Āfrikas. Pēdējo dienu laikā tur tika nogalināti četri misionāri: priesteri – Daniels Čizimia, Luiss Blondels, Jeremijs Roche un māsa Denīza Kahambu. Svētais tēvs izteica līdzjūtību viņu ģimenēm un kopienām, un aicināja vienoties lūgšanā gan par aizgājējiem, gan viņu tuviniekiem. Lai Kungs pieņem tos savos mājokļos, mierina visus, kuri raud, un dāvā visiem izlīgšanu un mieru.

Uzrunājot svētceļniekus franču valodā, Benedikts XVI mudināja būt Labās vēsts lieciniekiem un atvērt sirdi saviem brāļiem un māsām. „Negaidīsim, ka paiet laiks, bet būsim jau no šodienas dedzīgi Dieva žēlsirdības, maiguma un labestības pret visiem cilvēkiem liecinieki”, sacīja pāvests. Vācu valodā runājošajiem svētceļniekiem atgādināja, ka priekā ar citiem dalāmies tad, kad visus pieņemam kā brāļus un māsas, un sniedzam tiem konkrētas dzīvei nepieciešamās lietas.

J. Evertovskis / VR