Ziedu vainags – romiešu dāvana Bezvainīgajai

8. decembrī – Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas svētkos, pāvests Benedikts XVI apmeklēs Spānijas laukumu, kur atrodas mariānisks piemineklis – augsta kolonna ar Jaunavas Marijas statuju galā. Šis piemineklis uzcelts, lai atcerētos Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas dogmu, ko 1854. gada 8. decembrī pasludināja pāvests Pijs IX. Tālaika laikraksti par pāvesta lēmumu informēja: „Romas pontifs ir licis uzcelt marmora kolonnu Spānijas laukumā, Propaganda Fide kolēģijas priekšā. Tās augšā atradīsies bronzas statuja, kurā attēlota Jaunava Marija. Statujas autors ir Luidži Poletti, kas vada arhitektūras katedru svētā Lūkas akadēmijā”.

Statuju kolonnas galā uzslēja 200 ugunsdzēsēji. Viņi Dievmātei uzdāvināja arī ziedu vainagu, ko piestiprināja statujas augšā. Pijs IX pieminekli iesvētīja 1857. gada 8. decembrī.

Ugunsdzēsēju lēmums dāvināt ziedu vainagu, vēlāk kļuva par tradīciju. Turpmāk tā izvērtās par visu Romas iedzīvotāju simbolisku dāvanu Dievmātei. Atbildību par vainaga novietošanu vispirms uzņēmās svētā Andreja Fratte draudze, bet sākot ar 1938. gadu – par to sāka rūpēties Pontifikālā Bezvainīgās akadēmija. Tā, gadu gaitā, pie pieminekļa 8. decembra pēcpusdienā pulcējas ne tikai ugunsdzēsēji, bet arī daudzi reliģisko ordeņu un kongregāciju locekļi, semināristi un katoļu laji, kā arī Romas pilsētas apmeklētāji. Bez tam, tie ir svētki arī dažādām darba organizācijām, tai skaitā ATAC kompānijas sabiedrisko autobusu šoferiem.

1953. gada 8. decembrī, sākoties mariāniskajam gadam, Dieva kalps Pijs XII personīgi devās nolikt ziedu vainagu Jaunavas Marijas statujas priekšā. Viņa piemēram, mēnesi pēc savas ievēlēšanas par pāvestu, sekoja arī svētīgais Jānis XXIII. Pēc Jāņa XXIII, ik gadus 8. decembrī pieminekli Spānijas laukumā apmeklēja arī Pāvils VI, Jānis Pāvils II un tagad – Benedikts XVI. Vizītei pie pieminekļa dažreiz ir sekojušas arī Svētās Mises svinības Marijas Lielākajā, vai XII apustuļu bazilikās.

I. Šteinerte/Vatikāna Radio