ASV kristīgās denominācijas seko līdzi valsts sanitārās reformas norisei

Amerikas Savienotajās Valstīs notiek parakstu vākšana, atbalstot tā dēvēto „Manhatanas Deklarāciju”. Tas ir ekumeniska rakstura manifests, kurā noteikti nelokāmie principi dzīvības aizsardzības, laulības un reliģiskās brīvības jomā. Prezidenta Obamas administrācija šais nedēļās piedzīvo ļoti būtisku posmu, kurā pierādīsies, vai tiks pildīti pirmsvēlēšanu laikā dotie solījumi. Vislielākā amerikāņu uzmanība šobrīd ir pievērsta sanitārajai reformai. ASV Senātā tiek izskatīts un debatēm nodots projekts, kas dažos punktos atšķiras no tā, kuru tikai pirms dažām nedēļām bija apstiprinājusi Pārstāvju Palāta. Pēdējā bija ievēroti ASV Bīskapu konferences ierosinājumi par federālo līdzekļu aizliegumu abortu finansējumā, kā arī par medicīnas darbinieku sirdsapziņas tiesību ievērošanu. ASV bīskapi atzinīgi novērtēja šo parlamentāro lēmumu. Tomēr, šobrīd, lietas ir mainījušās. Pats prezidents Obama nesen intervijā atzinās, ka sanitārās reformas projektā ir ieviesti „nelīdzsvaroti vārdi” attiecībā uz dažādu reliģisko jūtu respektu un uz sieviešu tiesībām. Vairāki ietekmīgi grupējumi izdara spiedienu par labu abortu prakses liberalizācijai.

Manhatanas Deklarācijā izcelta acīmredzama pretruna – kamēr sabiedriskā doma aizstāv dzīvību, tikmēr ietekmīgi spēki dara visu, lai izplatītu abortus, veiktu pētījumus, kuros tiek izmantoti embriji, un pielietotu eitanāziju.

Attiecībā uz laulību, Manhatanas Deklarācijā teikts: „Pastāv risks, ka var tikt mainīta laulības institūcijas definīcija. Laulība jau tāpat cieš no neuzticības un šķiršanās, taču tā ir sākotnējā un visnozīmīgākā institūcija, lai atbalstītu veselību, izglītību un visu cilvēku labklājību. Tur, kur ir iedragāta laulība, palielinās sociālās patoloģijas. Centieni pārveidot laulības definīciju, ir laulības kultūras erozijas simptoms, nevis cēlonis. Tas atspoguļo izpratnes zudumu par tādas laulības nozīmi, kas ir bijusi ietverta mūsu civilajā likumā un mūsu reliģiskajās tradīcijās. Ir būtiski, lai šādi centieni rastu pretspēku, jo tiem pakļauties, nozīmē atteikties no iespējas atjaunot taisnīgu laulības jēdzienu, un līdz ar to arī cerību atjaunot korektu laulības kultūru. Laulība nav „sociāls veidojums”, bet gan objektīva realitāte. Tā ir savienība starp vīru un sievu, un likuma pienākums ir to atzīt, godināt un aizstāvēt.”

I. Šteinerte/Vatikāna radio