Vatikāns: Advents iesākās ar Vesperu dievkalpojumu

Pāvests 28. novembra vakarā Svētā Pētera bazilikā vadīja vesperu dievkalpojumu. Uzrunājot klātesošos ticīgos, viņš paskaidroja, ka vārds „advents” kristīgajā terminoloģijā norāda uz mūsu attiecībām ar Jēzu Kristu. Tas cēlies no latīņu termina „adventus” un tulkojumā nozīmē „atnākšana”. Tieši šo vārdu lieto apustulis Pāvils vēstulē Tesaloniķiešiem. Taču latīņu „adventus” var tulkot arī ar vārdiem „klātbūtne” un „ierašanās”. Antīkajā pasaulē šo terminu lietoja, runājot par ierēdņa ierašanos vai karaļa un imperatora provinces apmeklējumu. Bez tam, tas varēja tikt attiecināts arī uz kādas dievišķas būtnes atnākšanu.

Vārdu „adventus” pārņēma arī kristieši, lai pasvītrotu attiecības ar Kungu. Jēzus ir Karalis, kurš ieradās šajā nabadzīgajā „provincē”, ko sauc par zemi, lai apmeklētu visus cilvēkus. Līdz ar to, kad runājam par Adventu, varam teikt, ka Dievs ir šeit, Viņš ir klātesošs pasaulē, mēs neesam vieni. Pat ja mēs Viņu neredzam un nevaram pieskarties, tomēr Viņš ir reāli mūsu vidū. Dievs ienāk manā dzīvē. Viņš vēlas mani uzrunāt. Kā rāda pieredze, savā ikdienas dzīvē mums ir maz laika gan priekš Kunga, gan pašiem priekš sevis. Mēs esam „darbošanās” pārņemti. Vai nav taisnība, ka bieži vien mēs esam tieši darbības apsēsti? – jautāja pāvests. Sabiedrība ar savām daudzējādām interesēm burtiski monopolizē mūsu uzmanību. Advents ir īpašs laiks. Mēs esam aicināti apstāties un paklusēt, lai apjaustu Dieva klātbūtni savā dzīvē. Šīs klātbūtnes drošā apziņa palīdzēs mums uzlūkot pasauli ar citādākām acīm.

Adventa laiks raksturojas ne tikai ar atnākšanu, bet arī ar gaidīšanu un, līdz ar to, ar cerību. Advents mudina mūs izprast šo laiku, uzlūkot to kā pestīšanas izdevību. Visa cilvēka dzīve ir saistīta ar gaidām. Būdams bērns, viņš grib ātrāk izaugt liels, pieaudzis tiecas pēc sevis īstenošanas un panākumiem, sasniedzis cienījamu vecumu, gaida pelnīto atpūtu. Cerība iezīmē visas cilvēces gājumu, taču kristietim tā ir saistīta ar drošību. Mēs dzīvojam ar pārliecību, ka Kungs ir klātesošs mūsu dzīvē, ik brīdi pavada mūs un kādu dienu noslaucīs arī mūsu asaras. Kādu dienu viss piepildīsies taisnības un miera valstībā.

Gaidīt varam dažādos veidos. Ja pašreizējo laiku nepiepildām ar jēgu, tad gaidīšana var kļūt nepanesama. Ja tagadnē ir tukšums, tad arī nākotne var likties neskaidra un gaidīšana pārvēršas par smagu nastu. Taču tad, kad pašreizējo laiku piepildām ar jēgu un katrā brīdī atrodam kaut ko derīgu, tad gaidīšanas prieks padara tagadni vēl vērtīgāku. Šajā kontekstā, Benedikts XVI mudināja visus patiesi izmantot šo mums doto laiku. Adventā esam aicināti vērst visu savu uzmanību uz Kristu, kurš nāk šajā pasaulē. Viņš nāk, lai dāvātu mums savu mīlestību un pestīšanu. Viņš mūs uzrunā visdažādākajos veidos: caur Svētajiem Rakstiem, liturģijas svinībām, svētajiem un ikdienas dzīves notikumiem. Mēs varam uzticēt Viņam visu, kas dara nemierīgu mūsu sirdi un prātu, un dzīvot ar pārliecību, ka Viņš mūs uzklausa un piepilda mūsu dzīvi ar patieso jēgu. Ja Kungs ir mūsu dzīvē klātesošs, tad, pat visgrūtākajās situācijās, varam turpināt dzīvot ar drošu cerību.

J. Evertovskis / VR