14. novembrī notika ANO rīkota sanāksme par valstu vienlīdzīgu pārstāvniecību un veto
tiesībām – jautājumiem, kas attiecas uz ANO Drošības padomes reformu. Svētā Krēsla
delegācijas vārdā sanāksmē runāja arī arhibīskaps Čelestīno Miļjore. Īpaši viņš kavējās
pie veto tiesību jautājuma, atzīstot, ka sarunās starp valstu valdībām, pilnīga veto
atcelšana tomēr nebūtu piemērojama.
Kā rāda pieredze, veto izmantošana vēstures
gaitā ir palēninājusi, reizēm pat aizšķērsojusi svarīgu starptautisku jautājumu, tādu,
kā miers un drošība, risinājumu, ļaujot turpināties cilvēku brīvības un cieņas pārkāpumiem.
„Veto reforma vēl jo vairāk ir nepieciešama laikā, kad saskaramies ar daudzpusējo
vienošanos paradoksu, jo šādas vienošanās joprojām tiek pakļautas tikai dažu izvēlei,
kamēr pasaules problēmas prasa kolektīvu starptautiskās kopienas iejaukšanos,” teica
arhibīskaps. Viņš apliecināja, ka Svētais Krēsls atzīst, ka veto nedrīkst būt izmantots
situācijās, kad notiek genocīds, noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi, rupji starptautiskā
humanitārā likuma pārkāpumi un līdzīgas darbības. Daudzi ir vienisprātis, ka ANO Drošības
padomes pastāvīgajām dalībvalstīm ir jāizrāda liela atbildība un caurskatāmība, izmantojot
veto tiesības. „Apzinoties, ka viena, vai vairākas pastāvīgās dalībvalstis var balsot
pret, daudzi likumprojekti formāli nemaz netiek iesniegti balsošanai Drošības padomē,”
atzīmēja Čelestīno Miļjore.
„Lēmums par veto tiesību paplašināšanu, ierobežošanu,
vai atcelšanu, ir ANO dalībvalstu rokās un tas būs atkarīgs no to iespējami lielākas
vienprātības. Ceram, ka šāds lēmums būs taisnīgs un izvēle notiks par labu caurskatāmībai,
vienlīdzībai un taisnībai, atspoguļojot demokrātijas vērtības un savstarpēju uzticību
reformētās Drošības padomes darbā,” teica Svētā Krēsla pastāvīgais novērotājs ANO.