Svētais tēvs izsaka pateicību tuvākmīlestības darbu veicējiem

“Pateicos visiem, kas dažādās pasaules vietās piedalās Baznīcas karitatīvajā darbībā,” teica Benedikts XVI, piektdien pieņemot audiencē Pontifikālās padomes Cor Unum locekļus. Viņi šais dienās ir pulcējušies uz sanāksmi par tematu „Formācijas ceļš karitatīvajiem darbiniekiem”.

Pāvests atgādināja, ka Baznīcas daba izpaužas trīskāršā uzdevumā: Dieva Vārda sludināšanā, Sakramentu svinēšanā un tuvākmīlestības darbu veikšanā. „Tātad, tuvākmīlestība pieder pie Baznīcas dabas,” paskaidroja pāvests. Darbojoties šai jomā, tuvākmīlestības darbu veicēji iekļaujas misijā, kas nemitīgi noris starp diviem poliem, proti, starp Evaņģēlija sludināšanu un uzmanību pret cilvēka sirdi un vidi, kurā cilvēks dzīvo.

Benedikts XVI atzīmēja, ka šogad šo aspektu ir izcēluši divi īpaši notikumi – enciklikas Caritas in Veritate publicēšana un Āfrikas Bīskapu Sinode par izlīgšanu, taisnību un mieru. Šie abi notikumi ir parādījuši, ka Baznīca, sludinot pestīšanas vēsti, nedrīkst norobežoties no konkrētiem cilvēku dzīves apstākļiem. „Kristus pestīšana ir integrāla un tā attiecas uz visām cilvēka dimensijām – fizisko, garīgo, sociālo un kultūras, tātad, uz zemes un debesu dimensijām,” teica pāvests. Vadoties pēc šīs apziņas, aizvadītajos gadsimtos ir radušās daudzas ekleziālās struktūras un kustības, kuru mērķis ir veicināt cilvēku un tautu izaugsmi. Kristus mīlestības apliecināšana ar taisnības, miera un attīstības darbiem, ir evaņģelizācijas būtiska sastāvdaļa, jo Kristum, kurš mūs mīl, ir svarīgs viss cilvēks. Pāvests uzsvēra, ka šai skatījumā ir jāuztver Baznīcas darbs taisnīgākas sabiedrības labā, kurā tiek atzītas un respektētas visu personu un tautu tiesības.

Pāvests atzina, ka daudzi ticīgie laji veic nozīmīgu darbu ekonomiskajā, sociālajā, likumdošanas un kultūras jomās, un veicina kopējo labumu. Viņi liecina par Evaņģēliju, palīdzot celt taisnīgāku kārtību sabiedrībā un paši piedaloties sabiedriskajā dzīvē.

„Baznīcas uzdevums nav tiešā veidā iejaukties valstu politikā, vai atbilstošu politisko struktūru izveidē,” paskaidroja pāvests. Viņš piebilda, ka Baznīca, sludinot Evaņģēliju, atver cilvēku sirdis Dievam un tuvākajam, tā pamodina sirdsapziņas. Tā aizsargā patiesās cilvēku tiesības un darbojas taisnības labā.

Benedikts XVI atgādināja, ka ticība ir garīgs spēks, kas šķīstī prātu, atbrīvojot to no egoisma kārdinājumiem, no savtīgām interesēm un varaskāres. Kā rāda pieredze, karitatīvā darbība ir nepieciešama arī visattīstītākajās sabiedrībās. Mīlestības nekad nav par daudz – ne tikai tāpēc, ka pēc tās slāpst cilvēka dvēsele, bet arī tāpēc, ka pasaulē joprojām pastāv ciešanas un vientulība, kas prasa konkrētu palīdzību. Veltot mīlestības pilnu uzmanību cilvēkam, Baznīca jūt sevī pulsējam mīlestības pilnību, ko rada Svētais Gars. Tas palīdz cilvēkam atbrīvoties no materiālās apspiestības un nodrošina atbalstu dvēselei, atbrīvojot to no ļaunuma. Šīs mīlestības avots ir pats Dievs, nebeidzamā un mūžīgā mīlestība. Pāvests uzsvēra, ka Baznīcai, kas ir iekļauta vēstures un cilvēku notikumos, ir jābūt par labestības un Dieva mīlestības kanālu.

I. Šteinerte/Vatikāna Radio