Arhib. Č. Miļjore par reliģiju devumu miera labā

„Reliģiju jautājums un reliģiju devums mieram un attīstībai no jauna ir ieņēmis vietu ANO sarunās,” atzina arhibīskaps Čelestīno Miļjore, uzrunājot ANO sanāksmes par kultūru un mieru dalībniekus. Svētā Krēsla pastāvīgais novērotājs ANO atgādināja, ka pirms pusotra gadsimta, industriālās revolūcijas sākumā, reliģija tika saukta par „opiju tautām”. Šodien, globalizācijas kontekstā, tā aizvien vairāk tiek uzskatīta par „vitamīnu nabadzīgajiem”.

„Taču reliģiju vienreizējais ieguldījumus dialoga un sadarbības labā, kalpo cilvēciskās dabas garīgajai un transcendentālajai dimensijai. Reliģijas pacilā garu, aizsargā dzīvību, piešķir spēku vājajiem, pārvērš ideālus darbībā, šķīstī institūcijas, palīdz atrisināt ekonomiskās nevienlīdzības, iedvesmo līderus darboties pāri saviem pienākumiem vien, ļauj cilvēkiem labāk īstenot savu dabisko potenciālu un pārvarēt konfliktus, izlīgstot,” norādīja Svētā Krēsla pārstāvis. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka vēstures gaitā atsevišķi indivīdi un līderi ir manipulējuši ar reliģiju. Ideoloģiskās un nacionālistiskās kustības ir izmantojušas reliģiskās atšķirības kā iespēju saņemt iedzīvotāju atbalstu saviem personīgajiem mērķiem. Pēdējā laikā reliģijas izmantošana politiskiem mērķiem ir izraisījusi debates ANO.

Arhibīskaps Miļjore atcerējās, ka pirms 40 gadiem, līdz ar Vatikāna II koncila dokumentu Nostra Aetate, Katoliskā Baznīca uzņēmās dialogu ar citām reliģiskajām tradīcijām. Šodien, daudzas kristīgās denominācijas un citas reliģijas ir iesaistījušās dialogā ar savām programmām. Svētais Krēsls ir attīstījis dialogu arī ar jūdu ticības pārstāvjiem, budistiem un hinduistiem. Starpreliģiju dialoga padome veic nozīmīgu darbu sapratnes veicināšanā ar musulmaņiem. Liela nozīme ir musulmaņu līderu sastādītajam dokumentam „Kopējs vārds starp mums un jums”. Tas liecina par cieņas, sapratnes un sadarbības centieniem, iedrošina iepazīties ar reliģijām un sagatavot cilvēkus, kas ir spējīgi būt par dialoga virzītājspēku.

Arhibīskaps Miļjore atzīmēja, ka nesenie sociālie un politiskie notikumi ir likuši atjaunot ANO devumu respekta kultūras veicināšanā, īpašu uzmanību veltot sapratnei starp reliģijām. Par šo dialogu ir atbildīgas ANO dalībvalstis, kuras ir aicinātas uz pozitīvu mijiedarbību ar civilo sabiedrību. ANO atbildība reliģijas priekšā prasa izglītot un palīdzēt valstīm, lai tās visos līmeņos nodrošina tiesības uz reliģisko brīvību. „Tiecoties pēc sapratnes starp reliģijām un sadarbības, ANO galējais mērķis ir panākt, lai valstis un visi cilvēku sabiedrības slāņi atzītu, cienītu un veicinātu katras personas un katras cilvēku kopienas cieņu un tiesības visā pasaulē,” uzrunājot Ņujorkā notikušās sanāksmes dalībniekus, teica Svētā Krēsla pastāvīgais novērotājs ANO Čelestīno Miļjore.

I. Šteinerte/Vatikāna Radio