Vispārējā audience: novērtēt un aizstāvēt Eiropas garīgo mantojumu

«Ir pagājuši gandrīz seši mēneši kopš beidzies asiņainais konflikts Šrilankā. Fakts, ka valdība daudz dara, lai kara izklīdinātie iedzīvotāji varētu atgriezties savās mājās, rada prieku. Mudinu visus aktīvāk iesaistīties miera veicināšanā, respektējot katras personas cieņu un tiesības, meklējot taisnīgus politiskus risinājumus izaicinājumiem, ar kādiem šodien saskaras valsts. Aicinu starptautisko kopienu sniegt humāno palīdzību Šrilankas iedzīvotājiem. Lūdzu, lai Madhu Dievmāte vada un sargā šo dārgo tautu» – teica Benedikts XVI, uzrunājot svētceļniekus. Vispārējā audience notika Pāvila VI zālē. Uz tikšanos ar pāvestu bija ieradušies aptuveni 9 tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm.

Visi, kuriem rūp patiess humānisms un Eiropas nākotne, ir aicināti atklāt, novērtēt un aizstāvēt tās seno bagāto kultūras un reliģisko mantojumu – mudināja Benedikts XVI. Katehēzes mācībā pāvests turpināja jau iepriekšējās reizēs iesākto tēmu par kristīgās kultūras uzplaukumu viduslaikos. 12. gs. sākumā lielu ieguldījumu klosterdzīves atjaunotnē deva Klinī benediktīniešu klosteris.

Vispirms jau dziļa atjaunotne notika pašā abatijā. Pateicoties svētajiem – Odilo un Hugo, Klinī klosterī atdzīvojās senie ideāli un tā locekļi no jauna ar vēl lielāku dedzību sāka īstenot dzīvē sv. Benedikta regulu. Abatija izveidojās par patiesas dievbijības un varonīgas pašaizliedzības paraugu pārējiem klosteriem, kuros tad arī sākās reformas. Kristīgajā dzīvē centrālajā vietā atgriezās liturģija, lūgšana, kā arī klusums, kas ir neatņemams lūgšanas un cilvēka garīgās izaugsmes elements. Pāvests pasvītroja, ka klosteru reformas ieskicēja «gara Eiropas» kontūras.

Benediktīniešu ordeņa panākumu atslēga meklējama dziļajā garīgumā un studijās. Svētuma slava izplatījās pa visu Eiropu. Klostera locekļi nepakļāvās laicīgās varas ietekmei un paši brīvi iecēla vadītājus. Benediktīnieši radīja brīnišķīgus mākslas, arhitektūras un mūzikas šedevrus, kā arī papildināja liturģisko kalendāru, iekļaujot tajā, piemēram, mirušo ticīgo piemiņas atzīmēšanu. Bez tam, pateicoties mūkiem, notika priesteru dzīves atjaunotne, tika izskausta simonija un izplatījās žēlsirdības darbi. No tā ieguva visa sabiedrība – atgādināja Benedikts XVI.

Pateicoties Klinī mūku darbībai, izveidojās apmēram 1200 klosteri pa visu Eiropu. Pāvests pasvītroja, ka benediktīnieši sniedza lielu ieguldījumu ne tikai garīgās, bet arī kultūras un ekonomiskās dzīves attīstībā Eiropā. Turklāt cilvēki aizvien vairāk sāka apzināties personas cieņas un miera vērtību. Klosterdzīves reforma kļuva par Eiropas identitātes veidošanās avotu.

Tikšanās noslēgumā Benedikts XVI uzrunāja skaitliski lielo svētceļnieku grupu no Polijas. Pāvesta vārdus viņi uzņēma ar patiesu prieku. „Jūsu dzimtenes neatkarības proklamēšanas svētku dienā vēlos citēt Dieva kalpa Jāņa Pāvila II vārdus: «Poļu zemei nodotais skūpsts man ir īpaši nozīmīgs. Tas ir kā mātes rokās salikts skūpsts, jo dzimtene ir mūsu zemes māte. Sarežģīta ir tās vēsture.. daudz tā ir cietusi.. taču tai ir tiesības uz mūsu mīlestību» (Varšava 1983. gada 16. jūnijs). Lai šāda dzimtenes izpratne kļūst par pamudinājumu veicināt sabiedrības labklājību un priecāties par brīvību. Lai Dievs svētī Poliju un katru no jums!” – vēlēja Benedikts XVI.

S. Krivteža, J. Evertovskis / VR