Vatikānā publicēta Apustuliskā konstitūcija "Anglicanorum coetibus"

Dokuments, kas paver jaunu ceļu kristiešu vienības veicināšanas procesā, vienlaikus atzīstot, ka var leģitīmi pastāvēt dažādība mūsu kopīgās ticības izpausmē – šādi Ticības Mācības kongregācijas prefekts, kard. Viljams Levada īsumā raksturo Apustulisko konstitūciju „Anglicanorum coetibus”. Tā ir atbilde to anglikāņu bīskapu un ticīgo lūgumiem, kuri vēlas pilnīgu vienotību ar katoļu Baznīcu. Šī gada 20. oktobrī kard. Levadas pasludinātais un 4. novembrī pāvesta Benedikta XVI apstiprinātais dokuments tika publicēts itāļu un angļu valodā 9. novembrī. Vatikāna Preses dienesta izdotajā paziņojumā pasvītrots, ka minētā konstitūcija ir pāvesta atbilde anglikāņu lūgumam, bet nevis Svētā Krēsla iniciatīva. Tajā ir ietvertas normas, kas anglikāņiem atvieglos pāriešanu katoļticībā, tajā pašā laikā saglabājot viņu garīgā mantojuma un liturģijas specifiskos elementus. Dokumentā noteikts ka priesterības svētības varēs saņemt precētie anglikāņu klēriķi, kuri pārgājuši katoļticībā. Tāpat arī bijušie anglikāņu precētie garīdznieki varēs veikt priesterisko kalpojumu.

Lai atvieglotu anglikāņu pievienošanos katoļu Baznīcai, Apustuliskā konstitūcija paredz jaunu kanonisko struktūru – ordinariātu izveidošanu, kas juridiski līdzinātos diecēzēm un ietilptu vietējo Bīskapu konferenču teritorijā. Jaunajā dokumentā noteikts, ka katrs ordinariāts ir pakļauts Ticības Mācības kongregācijas jurisdikcijai un uztur ciešu saikni ar citiem Romas dikastērijiem, savukārt pāvesta iecelts ordinārijs kalpo vienotībā ar diecēzes bīskapu. Kas attiecas uz liturģiskajām svinībām, bijušajiem anglikāņu garīdzniekiem tiek dotas tiesības svinēt Euharistiju un administrēt citus sakramentus, izmantojot savas – anglikāņu tradīcijas liturģiskās grāmatas, kuras ir apstiprinājis Svētais Krēsls. Tādā veidā tiek saglabātas dzīvas anglikāņu kopienas garīgās, liturģiskās un pastorālās tradīcijas. Priesterības kandidātu formācija ordinariātā paredzēta kopā ar citiem semināristiem. Ordinārijs, ar Svētā Krēsla piekrišanu, ir tiesīgs dibināt jaunus konsekrētās dzīves institūtus un apustuliskās dzīves kopienas. Bez tam, saskaņojot ar diecēzes bīskapu un saņemot Vatikāna atļauju, ordinārijs var veidot jaunas draudzes, lai tādējādi nodrošinātu ordinariātam piederīgo ticīgo aprūpi. Dokuments paredz, ka ordinārijam pienākas reizi piecos gados ierasties Romā, vizītē „ad Limina Apostolorum”, un iesniegt pāvestam atskaiti par savu ordinariātu.

Ņemot vērā plašo rezonansi un daudzās polemikas, ko jau iepriekšējās dienās izsauca jaunais dokuments, Ticības Mācības kongregācija izdeva arī papildus normas. To mērķis ir palīdzēt labāk izprast un pareizi īstenot dzīvē minēto universālā un juridiskā rakstura Apustulisko konstitūciju. Papildnormas sastāv no deviņiem punktiem, kuros iekļauti 14 artikuli. Tajās uzsvērts, ka ordināriju nominē pāvests, un viņš ir Bīskapu konferences loceklis. Ordinārijam pienākas uzturēt ciešu vienības saikni ar diecēzes bīskapu. Viņam ir tiesības izveidot teritoriālos dekanātus un inkardinēt savā ordinariātā katoļticībā pārgājušos anglikāņu garīdzniekus. Kas attiecas uz ticīgajiem lajiem, pēc ticības apliecināšanas un iniciācijas sakramentu saņemšanas, viņi tiek ierakstīti ordinariāta reģistrā. Ņemot vērā anglikāņu tradīcijas, ordinārijs, saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem, var vērsties ar lūgumu pie pāvesta par priesterības svētību piešķiršanu precētajiem vīriešiem. Turpretī tie, kuri bija saņēmuši ordinācijas sakramentu katoļu Baznīcā un vēlāk pievienojās anglikāņu kopienai, nevar tikt pielaisti pie priesteriskās kalpošanas ordinariātā.

Šajā sakarā Svētā Krēsla Preses dienesta ziņojumā paskaidrots, ka jaunā Apustuliskā konstitūcija „Anglicanorum coetibus” nenosaka nekādas izmaiņas attiecībā uz katoļu Baznīcas līdzšinējo disciplīnu priesteru celibāta jautājumā. Runa ir par atļauju veikt priesterisko kalpojumu tikai bijušajiem anglikāņu precētajiem garīdzniekiem vai svētību saņemšanu bijušajiem anglikāņu precētajiem klēriķiem. Turklāt, Preses dienesta vadītājs pr. F. Lombardi atgādina, ka līdz ar šo dokumentu katoļu Baznīcā netiek ieviests nekāds jauns rits un iniciatīva ir pilnīgā saskaņā ar ekumenisko darbību.

1991. gadā, protestējot pret sieviešu ordināciju, no anglikāņu Baznīcas atdalījās apmēram 400 tk. locekļu, kuri izveidoja Tradicionālo Anglikāņu kopienu. 2007. gadā šīs kopienas vadītājs, arhib. Džons Hepvorts no Austrālijas griezās pie pāvesta ar lūgumu pieņemt kopienu pilnīgā vienotībā ar katolisko Baznīcu. Ar šo jauno Apustulisko konstitūciju Benedikts XVI nevēlas piesaistīt anglikāņus katoļu Baznīcai. Tā ir atbilde viņu lūgumiem. Šobrīd tiek lēsts, ka katoļu Baznīcas saimē varētu atgriezties ap 400 tk. anglikāņu ticīgo.

J. Evertovskis / VR