Pirms 20 gadiem krita Berlīnes mūris

„1989. gada 9. novembrī, pēc vairākas nedēļas ilgām civilajām manifestācijām, Vācijas Demokrātiskā Republika pasludināja, ka visi tās pilsoņi varēs apmeklēt Vācijas Rietumu daļu. Austrumvāciešu pūļi sāka rāpties pāri Berlīnes mūrim, kura otrajā pusē viņus gaidīja sen neredzēti tuvinieki,” šodien lasām Vikipēdijas lappusēs. Tas bija Berlīnes mūra krišanas sākums. Vēlāk mūris tika sadrupināts gandrīz ar cilvēku rokām vien, jo katrs suvenīram gribēja aiznest līdzi kādu gabalu, kas liecināja par ilgajiem šķelšanās un apspiestības gadiem. Gandrīz 30 gadus tie, kas Austrumvācijas pusē centās šo mūri pārkāpt, lai iegūtu brīvību, riskēja ar dzīvību, desmitiem cilvēku tika nošauti garāmgājēju acu priekšā.

Atskatoties uz 20 gadiem, kas aprit kopš mūra krišanas, pārdomās kavējas Vatikāna radio ģenerāldirektors Federiko Lombardi. Viņš raksta: „Šķita, ka milzīgais cietums, kas atradās aiz šī mūra, bet plašākā nozīmē – aiz „dzelzs priekškara”, turpinās darboties vēl ilgus gadus. Tomēr, ilgas pēc brīvības un to režīmu vājums, kas ir dibināti uz Dievam un cilvēkam naidīgas ideoloģijas, jau ilgstoši brieda Austrumeiropas tautās, sagatavojot sagruvumu, kas kļuva par laikmeta notikumu. Pie tam, šo sagruvumu pavadīja laimīgs un rets fakts, proti, nenotika lielas asiņu izliešanas.”

Jezuītu tēvs Lombardi atgādina par pāvesta Jāņa Pāvila II lomu Berlīnes mūra krišanā – par viņa apustuliskajiem ceļojumiem uz Poliju, kas neraugoties uz stingro komunisma diktatūru, palika uzticīga Dievam. Gan poļi, gan kaimiņu tautas pieprasīja brīvību.

„Tad, kad sirmgalvis pāvests beidzot varēja iziet caur Brandenburgas vārtiem, bija apvienojusies ne tikai Vācija, bet jau visa Eiropa elpoja ar divām plaušām – ar tām, kas pieder Rietumiem un Austrumiem. Savukārt, kristīgā ticība kārtējo reizi bija devusi savu ieguldījumu kontinenta vienotībā un civilizācijā, pārvarot valstiskā ateisma nežēlīgos pārbaudījumus,” atceras Federiko Lombardi, kurš pats bieži pavadīja pāvestu Jāni Pāvilu II viņa apustuliskajos ceļojumos un bija vēsturisko notikumu aculiecinieks. Viņš ar nožēlu atzīst, ka šodien, diemžēl, ir daudzi cilvēki, kas ticību cenšas nobīdīt cieši privātā sfērā. Tai pašā laikā pasaulē turpinās jaunu mūru celtniecība. Tēvs Lombardi aicina kristiešus un visus labas gribas cilvēkus darīt visu iespējamo, lai nojauktu arī šos mūrus un drīzumā varētu svinēt to sagrāvi.

I. Šteinerte/Vatikāna Radio