8. novembrī pāvests viesosies Lombardijā

Svētdien, 8. decembrī, pāvests Benedikts XVI apmeklēs Brešas, Končezio un Bottičino pilsētas Lombardijas apgabalā, Itālijas ziemeļos. Lielākā no tām ir Breša. Tajā dzīvo nedaudz vairāk par 200 000 iedzīvotāju. Pilsētu sauc par „Itālijas lauvu”. Tas ir poētisks apzīmējums, ko pirmoreiz izmantoja dzejnieks Džosue Kardučči, pagodinot Brešas iedzīvotāju drosmi desmit dienu pretestības laikā pret Balkānu iekarotājiem 1849. gadā. Lauva ir attēlota arī pilsētas ģerbonī.

Brešas pirmsākumi ir meklējami IV gadsimtā pirms Kristus, kad Itālijas ziemeļos apmetās jaunas tautas. 41. gadā pirms Kristus Brešas, toreizējās Briksijas iedzīvotāji, saņēma Romas Republikas pilsonību, lai arī pilsēta saglabāja administratīvo autonomiju.

Gandrīz visu V gadsimtu Brešu cits pēc cita iekaroja vizigoti, huņņi, eruli un ostrogoti. Ostrogotu valdīšanas laikā tā ieņēma svarīgu vietu reģionā, bet sākot no 568. gada kļuva par nozīmīgu hercogisti longobardu karaļvalstī. Jau XII gadsimtā Breša bija autonoma komūna. 1426. gadā tā tika iekļauta Venēcijas Republikas sastāvā, bet vēlāk pievienota Longobardu-venēciešu karalistei. 1860. gadā pilsēta kļuva par Itālijas karalistes sastāvdaļu.

Nozīmīgākie vēstures objekti, kas šodien skatāmi Brešā, ir Pāvila VI vārdā nosauktais Doma laukums. Tas ir izveidots viduslaikos un tam apkārt atrodas senas būves, kas saistās ar civilo brīvību un Brešas iedzīvotāju reliģiskajām tradīcijām. Šis laukums tiek uzskatīts par pilsētas sirdi. Šeit atrodas arī Vecais un Jaunais doms. Vecais doms, savas apļveida arhitektūras dēļ saukts arī par Rotondu, ir celts uz senas, XI gadsimtā sagruvušas bazilikas pamatiem. Savukārt Jaunā doma celtniecība tika uzsākta 1604. gadā un pabeigta tikai 1825. gadā. Tāpēc arī dievnama arhitektūrā atspoguļojas dažādu laikmetu stili. Bez jau nosauktajiem dievnamiem Brešas pilsētā ir arī daudzas citas lielākas un mazākas baznīcas ar ievērojamu arhitektonisko un reliģisko vērtību.

Netālu no Brešas, nelielajā Končezio pilsētiņā, ir dzimis Džovanni Battista Montini, jeb pāvests Pāvils VI. Sava izcilā novadnieka vārdā gan pašā pilsētiņā, gan visā apkārtnē, tai skaitā, arī Brešā, ir nosauktas ielas, laukumi un dažādas institūcijas. Arī Brešas pastorālais centrs ir veltīts Pāvila VI piemiņai. Tas ir plašs kultūras un garīgās formācijas centrs, kur tiek sagatavoti arī nākamie priesteri. Centra ietvaros atrodas arī pasaulē pazīstamais pāvesta Pāvila VI Starptautiskais studiju un dokumentācijas institūts, kurā var tuvāk iepazīties ar šī pāvesta personību un viņa atstāto rakstu mantojumu.

Brešas diecēze ir Milānas arhidiecēzes sufragāndiecēze. Diecēzes platība aizņem 4538 kvadrātkilometrus. Tajā ir 469 draudzes, kurās strādā 829 diecezālie un 2219 reliģiskie priesteri. Viņiem palīdz 42 pastāvīgie diakoni. Pašreizējais Brešas diecēzes bīskaps ir 1942. gadā dzimušais Lučano Monari.

I. Šteinerte/Vatikāna Radio