Pāvests tiekas ar astronomiem

Šais divās dienās, 30. un 31. oktobrī, notiek Starptautiskā astronomiskā gada svinības, ko sarīkojusi Vatikāna valsts un Vatikāna observatorija. Svinību dalībnieki – ievērojami pasaules astronomi, apmeklēs Vēju torni, kas celts 1582. gadā Gregoriāniskās kalendāra reformas laikā, un ir pirmā Vatikāna observatorijas atrašanās vieta. Tiks aplūkoti arī Vatikāna slepenie arhīvi, Siksta kapela un izstāde ASTRUM 2009 Vatikāna muzejos. Ekspozīcijā ietilpst 130 priekšmeti, ieskaitot Galileo Galileja ar roku rakstītās piezīmes, kurās aprakstīti mēness pētījumi, kā arī viņa publikācija „Zvaigžņotais vēstnesis”, kas izdota 1610. gadā.

30. oktobrī Starptautiskā Astronomiskā gada svinību dalībnieki tikās privātā audiencē ar pāvestu. Benedikts XVI atzīmēja, ka šīs svinības iezīmē 400. gadskārtu kopš Galileo Galilejs veica pirmos debesu juma vērojumus ar teleskopa palīdzību. „Tas liek domāt par milzīgo zinātnisko progresu un ar jaunu skatienu paraudzīties uz gara debesīm,” teica pāvests. Viņš piebilda, ka astronomu tikšanās notiek laikā, kad Kastelgandolfo ir iesvētīta jauna observatorija. Tās vēsture ir cieši saistīta ar Galileo Galileju, ar pretrunām, kas aptvēra viņa pētījumus, un ar Baznīcas centieniem gūt pareizu izpratni par attiecībām starp zinātni un reliģiju.

Pāvests izteica pateicību zinātniekiem ne tikai par rūpīgajām studijām, kurās noskaidrots precīzs Galileja sodīšanas vēsturiskais konteksts, bet arī par centieniem turpināt zinātnes un Baznīcas dialogu, par to, ka ticība un prāts papildina viens otru un palīdz izprast cilvēku un viņa vietu universā.

Pāvests atzinīgi novērtēja XVI gadsimta lielos atklājumus. Viņš izcēla Romas kolēģijas zinātnieku veikumu, kas veda pie Gregoriāniskā kalendāra pieņemšanas. Atceroties pagātni, Svētais tēvs pievērsās nākotnes perspektīvai, kur ļoti svarīga ir pašreizējās paaudzes atbildība dabas un radītā saglabāšanā.

Benedikts XVI teica: „Modernā kosmoloģija ir pierādījusi, ka ne mēs, ne zeme, uz kuras stāvam, nav universa centrs, jo universu veido miljardiem galaktiku un katru no tām apvij zvaigžņu un planētu miriādes.” Šai sakarā pāvests pievērsa uzmanību psalmista vārdiem, kurš tālā senatnē, apbrīnojot zvaigžņotās debesis, izsaucās: „Kad skatos tavās debesīs, tavā roku darbā, mēnesī un zvaigznēs, ko esi radījis – kas gan ir cilvēks, ka Tu viņu piemini? Vai cilvēka bērns, ka Tu par viņu gādā?” (Ps 8:4-5).

Pāvests novēlēja, lai Starptautiskā Astronomijas gada augļi ved tālāk par radībā brīnumu apbrīnu, lai tie ved pie paša Radītāja apbrīnas un pie tās mīlestības kontemplācijas, kas ir radītā pamatā.

I. Šteinerte/Vatikāna Radio