Nākamā gada 2. maijā pāvests Benedikts XVI dosies uz Turīnu, kur no 10. aprīļa līdz
23. maijam tiks izstādīts Kristus līķauts. Vizītes sākumā Benedikts XVI uzkavēsies
lūgšanā līķauta priekšā Turīnas katedrālē. Pēc tam svētā Jāņa laukumā notiks Euharistijas
svinības, kurās piedalīties aicināti visi Turīnas ticīgie un svētceļnieki. Sekos lūgšana
„Kunga eņģelis”. Pēcpusdienā pāvests tiksies ar jauniešiem nesen uzbūvētajā, Svētā
Kristus Vaiga baznīcā – ļoti iespaidīgā modernās arhitektūras dievnamā. Pa ceļam uz
to Svētais tēvs apstāsies Kottolengo ielā, lai pasvētītu sociālo Dievišķās Apredzības
namu, kur viņš tiksies ar cilvēkiem, kas šai krīzes laikā ir pazaudējuši un cenšas
rast darbu.
Taču kāds ir Turīnas līķauta izstādīšanas motīvs? Par to Vatikāna
Radio pastāstīja Turīnas arhibīskaps, kardināls Severino Poletto: Līķauta izstādīšanas
temats saucas „Passio Christi, Passio hominis” („Kristus ciešanas, cilvēka
ciešanas”), lai pasvītrotu, ka Kristus ciešanas atpestī visas cilvēces ciešanas, tai
skaitā nevainīgo bērnu ciešanas, jo Kristus ir visnevainīgākais no nevainīgajiem,
Viņš ir paša Dieva Dēls. Tātad, līķauta apskate iespaidīgā veidā ļauj „lasīt” visas
Kristus ciešanas detaļas – tieši tā, kā tās ir aprakstītas Evaņģēlijos. Līķauts pilnīgā
veidā sakrīt ar Evaņģēlijos teikto un ticīgos rosina meditēt par Jēzus ciešanām. Līdz
ar šo līķauta izstādīšanu esam vēlējušies sniegt cerības un uzticības vēstījumu visiem,
kas cieš miesā, garā, ģimenē un citur, lai viņi raugās uz Kristu, meklējot cerību,
mierinājumu un uzticību.
Pēc tam, kad līķauts ir izpētīts ar speciāla oglekļa
palīdzību, ko par Turīnas līķautu saka mūsdienu zinātne? Pēc tam, kad 1988.
gadā tika veikta izpēte ar oglekli 14, daudzi zinātnieki sāka apstrīdēt gan pašu pētījumu,
gan tajā gūtos rezultātus. Zinātnieku vidū pastāv lielas debates. Daudzi šaubās. Arī
tāpēc, ka zinātniskajā simpozijā 2000. gadā, kad bija izstādīts līķauts, piedalījās
visas pasaules zinātnieki un tad, kad tika runāts par oglekli 14, divos no četriem
referātiem tika atzīts līķauta autentiskums, bet pārējos divos tas tika pilnīgi noliegts,
uzsverot, ka pielietojot oglekļa metodi, netika ievērota īpašā līķauta vēsture un
fakts, ka tas ir gājis no rokas rokā. Noslēdzoties šai konferencei, es teicu: „Uzklausot
četrus no jums – divus par un divus pret – atļaujiet paziņot, ka šis spriedums nav
galējs”.
Kardināl Poletto, vai jums ir padomā jauni zinātniski Turīnas līķauta
pētījumi? Nē, pagaidām nav, taču nedrīkst aizmirst, ka pirmais noteicējs pār
Turīnas līķautu ir Svētais tēvs. Tāpēc ir nepieciešama viņa piekrišana, lai ļautu
jaunus pētījumus. Tomēr pastāv šāda problēma: pāvests Jānis Pāvils II 1998. gadā teica:
„Baznīcas ziņā nav noteikt, vai tas ir autentisks, vai ne, un kādi ir tā dati, jo
tas attiecas uz vēsturi, vēsturniekiem un zinātniekiem. Tomēr mūsu ticība nav balstīta
uz līķautu, tāpēc mums par tā autentiskumu īpaši nebūtu jādomā”. Tomēr, ir svarīgi
atcerēties, ka to cilvēku, kas ir pārliecināti par Turīnas līķauta autentiskumu, proti,
par to, ka tas ir tieši tas palags, kurā tika ietītas Jēzus miesas kapā, ir vairāk,
nekā to, kas to noliedz, tai skaitā arī zinātniskajā jomā. Ja tas nav līķauts, tad
kāpēc gan zinātne nav radusi izskaidrojumu tam, kā radies šis apbrīnojamais attēls,
kas ir iespiedies Turīnas līķautā?
Cik svētceļnieku varētu ierasties Turīnā
nākamajā pavasarī? Lūk, viens jaunums. 2002. gadā mēs restaurējām līķautu,
noņemot ielāpus, kas aizklāja caurumus, kuri bija izdeguši Chambéry ugunsgrēka
laikā. Klostermāsas to bija salabojušas, uzliekot ielāpus, kas bija ļoti redzami.
Mēs tos noņēmām un pēc tam līķautu tā restaurētajā izskatā vēl neviens nav redzējis,
izņemot tos, kas pie tā strādāja. Līķauta gaidāmā izstādīšana ļaus to pirmoreiz aplūkot
restaurētajā izskatā.