2009-10-28 14:28:10

Benedikts XVI: ticība un prāts ir dabiski saistīti


Pastāv būtiska saikne starp ticību un prātu. Ticība apgaismo prātu, kas tādējādi rod spēku, lai paceltos līdz Dieva un garīgo realitāšu pazīšanai. Taču Dievu iepazīstam aizvien labāk tikai tad, ja mīlam patiesību – atgādināja Benedikts XVI. Trešdienas katehēzes mācībā pāvests pievērsās teoloģijas uzplaukumam Rietumos 12. gadsimtā. Toreizējā laikmeta devums ir svarīgs Baznīcas un sabiedrības attīstībai aizvien šodien. Šī rīta audiencē piedalījās 30 tk. ticīgo, tai skaitā arī svētceļnieki no mūsu kaimiņzemes Lietuvas.

Uzrunājot visus klātesošos, pāvests norādīja uz diviem galvenajiem Rietumu teoloģijas attīstības dzinējspēkiem 12. gadsimtā. Uzplaukums notika pateicoties klosteriem un skolām. To veicināja arī tajā laikā Eiropā valdošais miers un ekonomiskā un sociālā attīstība, kā arī Gregora Lielā reformas Baznīcā. Benedikts XVI pasvītroja, ka 12. gadsimts bija garīgās, kultūras un politiskās atdzimšanas laiks Rietumos. Aizvien labāk izkristalizējās teoloģiskā metode, līdz beidzot 13. gadsimtā izauga tādi lielie teologi kā Akvīnas Toms un Bonaventūra.

Runājot par diviem teoloģijas pamatmodeļiem, pāvests norādīja, ka klosteru teoloģija balstījās uz Svētajiem Rakstiem un Baznīcas tēvu darbiem. Tās dzinējspēks bija Dieva mīlestība. Reliģisko ordeņu locekļi lūgšanā un kontemplācijā nemitīgi meklēja „Kristus vaigu”. Viņu mērķis bija garīgās dzīves atdzīvināšana. Savukārt, sholastiskās teoloģijas mērķis bija harmoniskās saiknes starp ticību un zinātni izveidošana. Tās galvenais atbalsts bija Baznīcas skolas, no kurām vairākas pārvērtās par universitātēm.

Sholastiķu centieni bija vērsti uz ticības pamatošanu. Vispirms kristīgās patiesības tika sadalītas atsevišķos jautājumos, ko savukārt iedalīja sīkāk artikulos. Katrs artikuls sākās ar jautājumu, uz kuru bija jādod atbilde. Vispirms tika minēti svarīgākie iebildumi, tad aplūkoja, kas par konkrētu jautājumu ir teikts Svētajos Rakstos, Baznīcas tēvu darbos un koncilu mācībā, un visbeidzot izstrādāja secinājumu. Pēc tam īsumā atspēkoja izvirzītos iebildumus un formulēja galīgo atbildi, ko sauca par slēdzienu. Šādu teoloģiski filozofisko metodi sauca par sholastiku. Tās pamatelementi bija prāts un ticība. Ar filozofijas palīdzību tā laika domātāji centās saprotamā veidā pierādīt teoloģiskās patiesības. Ne par velti filozofija tika dēvēta par „ancilla theologiae”, tas ir, par teoloģijas kalponi.

Benedikts XVI pasvītroja, ka abas minētās teoloģiskās metodes ir svarīgas un nepieciešamas. Sholastiskā teoloģija apliecina to, ka prāts un ticība nav pretrunā, tieši pretēji, jau savā būtībā abi ir cieši saistīti. Savukārt, klosteros attīstītā teoloģija rāda, ka Dieva pazīšana ir atkarīga no patiesības mīlestības. Jo vairāk mīlam patiesību, jo labāk varam iepazīt Dievu. Šajā kontekstā pāvests vērsās pie visas pasaules katoļticīgajiem ar aicinājumu svētdienas Svētajā Misē uzmanīgāk klausīties Evaņģēliju. Svarīgi, lai Dieva vārds kļūtu par gaismu mūsu šīs zemes dzīves ceļā – viņš atgādināja. Tādēļ esam aicināti ņemt piemēru no saviem priekšgājējiem, atrast laiku regulārai Svēto Rakstu lasīšanai un tiekties patiesi iedzīvināt Dieva vārdu savā ikdienā, lai tas kļūtu par ikvienas mūsu darbības avotu.

Pagājušajā gadā Vatikānā notika Bīskapu Sinode par Dieva vārdu Baznīcas dzīvē un misiju darbībā. Svētais tēvs norādīja, cik nozīmīga mūsdienās ir garīgā pieeja Svētajiem Rakstiem. Lai tos izprastu, nepietiek tikai ar teorētisku pieeju. Lasot Bībeli, jāņem vērā gars, kādā tā tika sarakstīta. Katehēzes mācību par teoloģijas uzplaukumu 12. gadsimtā, Benedikts XVI atkārtoja franču, angļu, vācu, spāņu un portugāļu valodā. Apsveicis atsevišķas svētceļnieku grupas no Polijas, Ungārijas, Lietuvas, Holandes, Ukrainas un citām zemēm, pāvests uzrunāja jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus.

J. Evertovskis / VR








All the contents on this site are copyrighted ©.