Pāvesta katehēze par sv. Bernardu no Klervo

«Ticība ir personiska tikšanās ar dzīvo Jēzu, kurš ļauj mums piedzīvot savu draudzību un mīlestību. Tādā veidā mācāmies Viņu pazīt un mīlēt» – teica Benedikts XVI. Vispārējā audiencē, kas 21. oktobrī notika Sv. Pētera laukumā, piedalījās aptuveni 40 tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm. Pāvests skaidroja, ka esam aicināti meklēt Dievu lūgšanā nevis diskusijās, jo bez autentiskas ticības dievišķo noslēpumu apcere un to teoloģiskā analīze var kļūt par tukšiem prātojumiem.

Skolotājs, kura runa ir salda kā medus jeb latīniski «Doctor mellifluus» – tā tiek dēvēts plaši pazīstamais viduslaiku mūks, Klervo un citu klosteru dibinātājs, sv. Bernards. Norādot uz galvenajām viņa mācības vadlīnijām, Benedikts XVI pasvītroja, ka patiesa Dieva iepazīšana ir atkarīga no mūsu personīgo attiecību ar Kristu dziļuma un Viņa mīlestības piedzīvošanas. Jo vairāk atveramies Dieva mīlestībai, jo labāk Viņu spējam iepazīt.

Sv. Bernards dzimis 1090. gadā Fontēnas ciemā, netālu no Dižonas, Francijā. 20 gadu vecumā iestājās jaundibinātajā Sito klosterī. 1115. gadā viņš saņēma rīkojumu dibināt jaunu abatiju vietā, kas tika saukta par «Rūgto ieleju». Bernards to pārdēvēja par Klervo, kas tulkojumā nozīmē «Spožā ieleja». Viņš pats kļuva par kopienas abatu un laika gaitā izveidoja vēl 68 klosterus. Savā klosterdzīves koncepcijā un tās īstenošanā dzīvē Bernards sevišķi uzsvēra pieticību un trūkumcietēju atbalstu. Viņš bija liels mistiķis un viens no ievērojamākajiem Baznīcas doktoriem. Dedzīgi aizstāvēja kristīgo ticību no maldu mācībām, par likumīgo pāvestu lika visiem atzīt Inocentu II un iestājās pret antisemītismu. Ļaudis viņu dēvēja par «miera eņģeli» un «Baznīcas balstu».

Bernards no Klervo bija ne tikai ievērojams sprediķotājs, bet arī izcils rakstnieks – norādīja Benedikts XVI. Svētā darbi izceļas ar augstu literāro kvalitāti. Viņa izteiksmes veids tiek pielīdzināts medus saldumam. Pāvests paskaidroja, ka tituls «Doctor mellifluus» attiecas nevis tikai uz runas dotībām, bet vispirms uz viņa darbu bagāto saturu. Sv. Bernarda doktrīna ir kristocentriska. Patiesas Dieva pazīšanas avots ir nevis racionālie centieni, bet gan personīgā saikne ar Kristu – māca Klervo klostera abats.

Ticība vispirms ir tikšanās ar dzīvo Jēzu, kurš ļauj mums piedzīvot savu tuvumu, draudzību un mīlestību. Reizēm būtiskos jautājumus par Dievu, cilvēku un pasauli tiek mēģināts risināt tikai racionālā veidā. Taču bez lūgšanā, kontemplācijā un ciešā vienotībā ar Kungu dzīvinātas ticības, dievišķo noslēpumu apcere un to teoloģiskā analīze var pārvērsties par tukšiem prātojumiem – pasvītroja Benedikts XVI.

Piedzīvojot Dieva mīlestību, kristietis to dāvā tālāk citiem. Paraugs tam ir Vissvētākā Jaunava Marija. Bernards bija arī liels Dievmātes godinātājs. Viņš prata labi parādīt Marijas būtisko lomu Baznīcas dzīvē, stādot viņu priekšā kā klosterdzīves un visas kristīgās dzīves paraugu. Ar savu atstāto mācību arī katru no mums Klervo klostera mūks vēlas vest caur Mariju pie Jēzus – norādīja Benedikts XVI. Sv. Bernards nomira 1153. gadā un jau pēc 21 gada tika paaugstināts altāru godā. Savukārt 1830. gadā tika pasludināts par Baznīcas doktoru. Viņš tiek uzskatīts arī par pēdējo no Baznīcas tēviem.

Katehēzes mācību par sv. Bernardu no Klervo pāvests atkārtoja franču, angļu, spāņu, vācu un portugāļu valodās. Benedikts XVI apsveica svētceļnieku grupas no Bulgārijas, Rumānijas, Polijas, Lietuvas un citām Eiropas valstīm. Poļu valodā pāvests teica: «Noslēgumam tuvojas Āfrikas Bīskapu Sinode. Lai gan Baznīca šajā kontinentā saskaras ar dažāda veida grūtībām, tomēr tā nepārtraukti attīstās. Baznīca ne tikai sludina un stiprina ticību Kristum, bet arī sniedz palīdzību tautām, kas cieš badu, nabadzību, etniskos konfliktus, kā arī izglītības un veselības aprūpes trūkumu. Lai nekad tai nepietrūkst arī mūsu garīgā un materiālā atbalsta. Lai Dievs jūs svētī!» – vēlēja Svētais tēvs.

Tikšanās noslēgumā pāvests uzrunāja jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus, aicinot visus būt misionāriem, lūdzoties un sludinot Kristus Evaņģēliju mūsdienu pasaulē.

S. Krivteža, J. Evertovskis / VR