Vatikānā jau otro nedēļu rit Āfrikas Bīskapu Sinodes darbs. No dalībnieku uzrunām
izriet vairāki temati, kas prasīs tālāku iedziļināšanos un problēmu risinājumus. Kardināls
Pīters Turksons no Ganas ir apkopojis bīskapu sacīto un 13. oktobrī iepazīstināja
ar to atsevišķā lasījumā. Sociālās un kultūras sfērā Sinodes tēviem vislielākās bažas
raisa jaunie sabiedrības strāvojumi, kas ir pretrunā ar tradicionālajām un morālajām
vērtībām.
Svarīgs temats ir ģimenes institūcija un tās turpmākais liktenis.
Ģimeni Āfrikā apdraud jaunā, no Rietumvalstīm „ienestā” dzimuma ideoloģija, seksuālā
ētika, gēnu inženierija, aborti, alternatīvie dzīves stili, tādi kā viendzimuma laulības.
Sinodes
tēvi ir kavējušies arī pie sieviešu lomas. Afrikāņu sievietes ir sākušas ieņemt nozīmīgus
amatus politikā, ekonomikā, inženierzinātnēs, tieslietās, tomēr daudzviet viņas joprojām
tiek izstumtas no sociālās dzīves, no mantojuma tiesībām, izglītības un lēmumu pieņemšanas.
Daudzas krīt par neaizsargātiem vardarbības upuriem karadarbības zonās. Daudzas ir
pakļautas poligāmijai, cilvēku tirdzniecībai, prostitūcijai.
Neaizsargātāko
sabiedrības daļu veido arī bērni. Arī viņi tiek ierauti cilvēku tirdzniecībā un mazgadīgo
darba ekspluatācijā, piespiedu kārtā pārvērsti par bērniem-kareivjiem.
Jaunatni,
savukārt, visnegatīvāk skar HIV/AIDS infekcija, narkotikas, pusaudžu grūtniecība,
migrācija un darba meklējumi ārzemēs, kas bieži ved pie dzīves verdziskos apstākļos.
Sociālpolitiskajā
sfērā bīskapi kā paraugus izcēla Senegālas politisko stabilitāti, Dienvidāfrikas demokrātiju
un Ganas aizvien pieaugošo demokrātisko valsts pārvaldi. Tomēr daudzās citās kontinenta
zemēs demokrātija un caurskatāmība valsts pārvaldē šķiet nesasniedzams sapnis. Bīskapi
ierosināja nodibināt kapelānijas, lai pavadītu politiķus viņu darbā saskaņā ar Baznīcas
Sociālo mācību.
Nosaucis problēmas, kardināls Turksons pievērsās citai atsevišķu
tematu virknei, kas var kalpot par šo problēmu risinājumiem. „Kristus – mūsu miers”
– tā saucas viens no šiem tematiem. Kardināls akcentēja, ka miers nav valsts pārvaldes
struktūru auglis un tas nenāk no ārienes. Miers vispirms piedzimst cilvēka personā,
tās sirdī. Citi temati, ko kardināls piedāvāja kā orientierus Āfrikas kontinenta problēmu
risinājumā, saucās „Kristus mācekļi, izlīgšanas, taisnības un miera kalpi”, „Ģimene”,
„Sievietes cieņa un viņas loma kalpojumā izlīgšanai, taisnībai un mieram”, „Sociālreliģiskais
sektors”, „Dieva Baznīcas-ģimenes pravietiskā misija Āfrikā”, „Laji”, „Mediji”, „Klērs”,
„Konsekrētā dzīve”, „Viena Dieva Baznīca-ģimene un tās daudzās sejas”.