Polija: filma par J. Popieluško "Brīvība ir mūsos"

Ja Kanonizācijas lietu kongregācijas kardinālu komisija šī gada novembrī apstiprinās pr. Popieluško moceklību, tad jau pēc dažiem mēnešiem varētu noslēgties viņa beatifikācijas process – atzina pr. Ježi beatifikācijas procesa postulators. Iespējams, ka jau nākamājā gadā komunistiskā režīma upuris tiks paaugstināts altāru godā. Tomēr galavārds pieder pāvestam Benediktam XVI – sacīja postulators, uzstājoties preses konferencē, kas veltīta leģendārā darbaļaužu kapelāna nāves 25 gadu piemiņai. Atceres svinību ietvaros paredzēti koncerti, tikšanās un simpoziji. 16. oktobrī Varšavā tiks atskaņota «Missa pro pace», bet 18. oktobrī «Missa brevis. Priestera Popieluško pēdējie septiņi vārdi». Galvenās svinības notiks 19. oktobrī Sv. Staņislava Kostkas baznīcā. Euharistiju celebrēs Varšavas metropolīts arhib. Kazimirs Ničs. Sakarā ar pr. Ježi Popieluško nāves 25. gadskārtu Polijas Nacionālā banka izdevusi trīs piemiņas monētas, bet pasts speciālas aploksnes un pastmarkas.

«Popieluško. Brīvība ir mūsos» – tā saucas režisora Rafala Viečinska filma par pr. Ježi Popieluško, kurš 1984. gadā kļuva par komunistiskā režīma upuri. Tas ir stāsts par cilvēku, kas no vienkārša lauku zēna izauga par visas poļu nācijas garīgo vadītāju un simbolu cīņā par brīvību un patiesību. Polijā visgaidītākā filma iznāca šī gada februārī. «Lūgsimies, lai mēs atbrīvotos no bailēm, sevišķi – no vēlmes pēc atriebības un vardarbības», tie bija kustības «Solidarność» kapelāna pr. Popieluško pēdējie vārdi Polijas ticīgajiem. Viņu nežēlīgi noslepkavoja toreizējā Iekšējās drošības dienesta aģenti. Šī gada 19. oktobrī aprit priestera nāves piemiņas 25. gadadiena. Filma tiks demostrēta Starptautiskajā Filmu festivālā Romā. Tajā piedalīsies ne tikai filmas režisors un galvenais varonis, bet arī Nobela Miera prēmijas laureāts un «Solidarność» kustības līderis Lehs Valensa, kurš uzstāsies ar īsu ievadrunu.

Pēc piecu ticīgo kanonizācijas svinībām, kas notika Vatikānā 11. oktobrī, Polijas Republikas prezidents Lehs Kačinskis tikās ar Benediktu XVI. Sarunas laikā Polijas vadītājs pateicās pāvestam par poļu bīskapa Zigmunda Ščensnija Felinska paaugstināšanu altāru godā un izteica vēlmi, lai drīzumā tiktu kanonizēti arī citi ticības liecinieki, ar to domājot īpaši pāvestu Jāni Pāvilu II un pr. Ježi Popieluško.

Pr. Popieluško dzimis 1947. gada 14. septembrī Podlasjes apgabalā, Polijā. Kopš bērnības kalpoja pie altāra kā ministrants. 1972. gadā no kard. Stefana Višinska rokām saņēma ordinācijas sakramentu. Strādāja vairākās Polijas draudzēs. Īpašu uzmanību veltīja bērnu un jauniešu pastorālajai aprūpei. 1980. gadā nominēts par Sv. Staņislava Kostkas draudzes vikāru. Tā bija viņa pēdējā draudze. Par izšķirošo dienu viņa dzīvē kļuva tā paša gada 31. augusts. Tas bija sākums kalpošanai strādnieku vidū un kustībā «Solidarność».

Pr. Popieluško bija nenogurstošs patiesības sludinātājs. Savos reliģiski-patriotiskajos sprediķos un uzrunās nemitīgi atgādināja fundamentālās patiesības par Dievu, cilvēku un pasauli – patiesības, kuru pamats ir Svētie Raksti un Baznīcas mācība. Palīdzēja veselām cilvēku masām atmest bailes un iesaistīties cīņā par brīvību. Priesteris atjaunoja cilvēkos drosmi, ticību un cerību. Viņš mācīja, ka lielākais cilvēka un tautas brīvības ienaidnieks ir bailes. Lai tās uzvarētu, esam aicināti savā dzīvē atbilstošu vietu ierādīt augstākajām vērtībām. Mēs uzvarēsim bailes tad, kad par primāro savas dzīves vērtību atzīsim patiesību. Toreizējā valdība apzinājās, ka pr. Popieluško mācība kļūst par aizvien lielākiem draudiem tās totalitārajam režīmam. Tādēļ priesteris tika zvērīgi nogalināts.

Viņa izvadīšanā 1984. gada 3. novembrī piedalījās vairāk nekā pusmiljons cilvēku, tai skaitā arī Lehs Valensa. 1987. gada 14. jūnijā pie nomocītā priestera kapa, kas atrodas Sv. Staņislava Kostkas baznīcas dārzā, lūdzās pāvests Jānis Pāvils II, piešķirot viņam titulu «Dieva kalps». 1997. gadā Baznīca uzsāka pr. Popieluško beatifikācijas procesu. Šodien pie viņa kapa nemitīgi ierodas ticīgie ne tikai no visas Polijas, bet arī no ārzemēm.

S. Krivteža, J. Evertovskis / VR, Kai, Ansa